|
[Aug. 25th, 2009|01:20 pm] |
Viens nelabums šitai vietai ir - ērces. No sevis esmu nolasījusi jau kādas 20 nepiesūkušās, bet viena tomēr pie dibena piesūcās. Nilam arī viena pakausī piezīdās. Pat Peciņai viena pa virsu rāpoja. Gaidam tagad, no kā mirsim - no encefalīta vai laima sērgas.
Ā, vēl jau visas iespējas ir mirt no trakumsērgas, jo pa pagalmu katru vakaru siro lapsas - nāk dzeltenās plūmītes un upenes ēst, par ko daiļrunīgi liecina čupas uz visām pagalma taciņām.
Kaut gan, pašlaik man liekas, ka miršu no plūmju pārdozēšanas. Garšīgas maitas un daudz! Vēders netur šitādu slodzi. |
|
|
Comments: |
| From: | mamuts |
Date: | August 25th, 2009 - 01:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ērce piesūcās dibenam?... kā viņa tur tika? :D Pret ērcēm līdz regulāra zāles pļaušana.
Tā iet, ja zālē čurā... Regulāra pļaušana notiek, bet tā uzreiz viņas neatkāpjas. Turklāt ābeļu un plūmju dārzs te atgādina džungļus.
galnais, ka plaša izvēle...
njā man jau arī tāda pati izvēle ir - no pedīcijām pa purviem laime un encefalīts, bet no nobrauktiem jenotsuņiem (kurus pārvedu mājās) - trakums. Tev tikai nekur nav jābrauc, kā man ;o)
jūs ne ar ko neappūšaties, pļavā ejot?
Kādā pļavā! Tās maitas ir pagalmā. Tad man visu dienu kaut kas jāpūš sev un bērniem virsū. Nedomāju, ka tas ir prātīgi. Turklāt par to pūšamlīdzekļu efektivitāti man arī ir viedoklis... Man visi velli kož tāpatās - vai appūstai, vai neappūstai.
jums jau pagalms kā pļava | |