bet no otras puses: man ir maasiica, kas savus beernus dzemdeeja un audzinaaja zviedrijaa. un tur audzinaashana ir vienkaarsha - beerniem ir atljauts viss, kaut arii tu taadeelj sajuuc praataa. ja tu uz vinjiem aurosi un sitiisi, ja ne pashi beerni, tad kaads no liidzcilveekiem buus tik ruupiigs lai pazinjotu par to atbilstoshajaam instanceem. nu, un tie beerni, mazi buudami bija pilniigs aarpraats. nevaldaami mezhonji. bet ap 5-7 gadu vecumu iestaajaas luuzums, un tagad jau 13 gadiiga meita un 11 gadiigs deels ir absoluuti harmoniski, sapraatiigi, briinishkjiigi komuniceejami paklausiigi un atveerti jaunieshi. taa kaa redz, ir arii tajaa briiviibaa kaada jeega.
tiesa, muusu valstii tas var arii nedarboties, jo sodieaalaa vide vispaariibaa nav taada kaa tur.

(Reply to this) (Thread)

Mūsu neskārtotājā vidē ar tā saucamo harmonisko audzināšanu izaug muļķi, kas var atļauties skolā visu, uzbrēkt skolotājai un, ja skolotāja iedomajas uzstādīt kādas prsības, tad piezvana uz palīdzības telefonu un samelo, ka šī šamo situsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

loti iespeejams.

(Reply to this) (Parent)

Nu jā, bet tur varbūt ir drusku citi apstākļi.
Dārziņi, auklītes - ir, kas ar to bērnu darbojas. Varbūt nekur nav jāsteidzas un ir laiks ar viņu sarunāt.
Ja man ar sivēnu jābūt plkst 11:00 Rīgā pie zobārsta, tad skaidrs, ka es viņam neļaušu pīckāties pa māju līdz pēdējam brīdim. Protams, es ierēķinu saprātīgu laiku, bet nu negrib taču viņš vilkt bikses, kad es saku. Viņam ir svarīgākas lietas darāmas.
Tāpēc jau bērniem ar ōmītēm tik reti ir konflikti, ka ōmēm parasti nekur nav jāskrien.
Jo tā pēc būtības, es neteiktu, ka mans bērns ir kaitnieks un viņš visu dara, lai man sliktāk. Nemaz nē, viņš mēģina būt mīļš un draudzīgs. Tikai vot dažreiz...
Nu nav labi multenes blenzt 5 stundas no vietas. Bet viņam neapnīk. A ko tad? Te jau nu gan nav runa par sodīšanu - izslēdzu un viss. Nevaru iedomāties, kā būtu, ja viņu neregulētu datorlietās.
Un kurš bērns nekad nav skandalējies pirms gulētiešanas? Bet jāguļ ta ir (man, ne viņam, man vilciens 7-os).
_____
Bet to nu es skaidri apzinos, ka jāsāk ar sevi. Ja es atnāku no darba pikta, tad gribas uzrūkt vairāk, un vairāk traču sanāk. Tad es vardarbīgi sev pārslēdzu domāšanu un atkal viss ir labi. Mēs visu ko sarunājam. Pacietību jau gan lielu vajag, lai saprastu, ko viš grib un lai viņš mani saprastu.

(Reply to this) (Parent)