|
Feb. 2nd, 2009|02:46 pm |
Aktudieniņ!
Atkal ļembasts:
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/147868
Citāts:
"...jebkāds sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu..."
Tātad - vainas apziņa, bailes un kauns ir principā izskaužamas parādības.
Nē nu labi, labi - es apsolos nekad savam sīkam neuzšaut pa pēcpusi, ja kāds man ar praktiskiem piemēriem parādīs - a ko tad?
Nu jā - es apzinos, ka niķošanās un māžošanas ir tikai un vienīgi veids, kā piesaistīt manu uzmanību. Jā, tā ir tikai mana vaina, ka esmu mājās vēlu un tad, kad atnāku, tad es nezkāpēc vēl gribu ēst un gulēt.
Risinājums?
Jā, dēls, sēdi pie datora, cik gribi, jā - es neiešu gulēt pirms tu neaizmigsi, jā - labi, mētāsim bumbu kamēr es paģībšu. Uz vilcienu jāiet, bet tu negribi - lābi, nebrauksim nekur. Uznāca niķi Baronielas vidū - nu labi, pavārties, tramvajs pagaidīs. Gribi draugam iespert ar kāju pa galvu - nu labi, ja draugs neprot aizstāvēties, tad pats vainīgs.
Tā būtu pareizi?
Nevajag tā un nevajag šitā!
Besī ārā!
A vot izstāstiet, kā vajag!
----
To, ka sivēnus nevajag piekaut un slānīt ar siksnu, par to nav runa. Runa ir par efektīvu iepļaukāšanu.
Nav jau tā, ka es viņu vienmēr klapēju. Tas ir galējs un ekstrēms līdzeklis, kad vairs nekas nelīdz. |
|