|
[Jan. 20th, 2009|01:34 pm] |
A vot zini, kā ir ar to paļaušanos? Tjipa tu meklē, meklē kādu, tad atrodi vienu uzticamu vīrišķi. Uz viņu var paļauties un viss ir baigi labi. Bet tad izrādās, ka tā jau patiesība esi tu, uz ko viņš grib paļauties. Un tad jūs sataisāt vēl bariņu pilsoņu, kas grib uz kādu paļauties. Rezultātā - viss ir tikai sūdīgāk. Visa pasaule balstās uz taviem pleciem, bet tev jāsūdzas cibā.
Bet patiesībā - tā tam ir jābūt un tā ir labi. Mēs pārtiekam viens no otra un t.t... |
|
|
Comments: |
| From: | ld |
Date: | January 20th, 2009 - 02:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
shitas mani arii kaitina.
Kaitinošākais tajā visā - tas, ka tā ir normāli :) Kā gan citādi varētu būt? Mēs esam pieaugušas tantes, un mums par savu ģimeni pienākas kaut kāda atbildības daļa. Tobiš risinājuma naf.
| From: | ld |
Date: | January 20th, 2009 - 02:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
logjiski, ka atbildiiba jaauznjemas, bet man nepatiik taa atbildiibas "stumdiishana". tipa vislaik vinjsh vareeja, bet tagad pietiek un man peekshnji pilnos auljos viss jaapaarnjem. peecaak savaac atpakalj savu atbildiiju, bet es juutos kaa taads rezervists muuzhigajaa trauksmee.
| From: | zum |
Date: | January 20th, 2009 - 03:12 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man liekas, mēs pašas uzņemamies par daudz, tur tā nelaime. | |