|
[Jan. 9th, 2007|09:48 am] |
Jau kādu laiku man starp ausīm rosās domas par dažādu vecumu plusiem un mīnusiem. Pārejas vecums, vai zinies... 1. punkte - agri precēties ir stulbi, jo kaut kādos pacmit gados cilvēkam ir jāplosās, jādzer un jā... nujā, nevis jāšmorē, jāmazgā un jāgludina. 1. antipunkts - jo agrāk apprecas, jo agrāk pierod pie dzīves grūtībām. Cilvēkam ir lielāka atbildības sajūta un vienaudži liekas infantili idiņi. Nu jā - un ja nebūtu, kas mani gaida mājās, oi - kādas es tik ziepes nebūtu savārijusi...
2. punkte - laulāto vecuma starpība... njā... Kad es biju 14 gadus veca, man tas 20 gadīgais tēvainis likās šausmīgi sens. Es visu laiku gribēju tā - pa gaisu pa gaisu, bet šis tikai vilka pie zemes. Un tas šausmīgi tracina, ka ir tāds bremze un svarabumba kā katordzniekam pie kājas. Un tomēr ir tā sajūta, ka vot es tevis dēļ nevarēju to un šito. 2. antipunkts - ja nebūtu, kas piebremzē, tad atkal nonākam pie ziepēm un sagāztiem podiem. Ja mājās nebūtu cilvēks, kas rēķina un apdomā, es tak visu naudu būtu notriekusi pa krogiem. Un tā vecumu starpība - phe - vēlāk jau nav nekādas atšķirības - 50 vai 60 gadi, tas pats vien ir.
3. punkte - kad es biju jaunāka, es biju drusku (nu tikai mazliet) smukāka. 3. antipunkts - kad es biju jaunāka, oi, cik es biju stulba (reizēm). Un ko dod smukums, ja to nevar pienācīgi apģērbt! Nekad jau nebija naudas un bija jāvelk to, kas nu bija vai to, ko sanāca pa humpaļiem zem lata dabūt. Un tad nu bija paskats, kāds bija...
Nu tas tā - vienkārši pārdomas pēc tam, kad sev netipiskā veidā, bet ar sev tipisko bezkaunību iepazinos ar "nedaudz" jaunāku puisi. Sen nebiju runājusi ar tik jaunu cilvēku. Interesants. Lai vai kā - biju patīkami pārsteigta, ka cilvēkam tādā vecumā ir arī smadzenes (nē, ED, es viņu nepreparēju). Ai, es jau biju aizmirsusi, kāda es pati biju pirms gadiem 12, tāpēc tā. Tāpēc tāda filozofijas lēkme.
Galvenie secinājumi: 1) es esmu veca un vieda, tācu vēl lietojama; 2) arī jauni vīrieši ir OK - tak, nē - es netaisos viņu pavedināt (nu, ja vien viņš pats neuzprasīsies ;) ). Ai, es kaut kā neticu tiem interneta stāstiņiem no sērijas "es savu skolotāju..." Bezmaz jātaisa aptauja vīriešiem - kad tev bija 18, vai tev patika 30 gadīgas dāmas? :) Nu, kaut gan... ņemot vērā, ka TAJOS žurnālos bildē solīdas dāmas, bet visi par viņām priecājās... Pamela tak par mani kudī vecāka...
Nu vo tādas domas man pa galvu rosās.
|
|
|
Comments: |
nu jau gan.. aizfilozofējies :))
| From: | nastja |
Date: | January 9th, 2007 - 11:20 am |
---|
| | | (Link) |
|
par pamelu žetons ;)
Ka tevi deviņi! ;D Un tagadiņ modē ir Degpunkts, ne kriminalinform!
From: | king |
Date: | January 9th, 2007 - 02:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
par to pirmo antipunktu varētu pastrīdēties :) 1) man kaut kā šķiet stulbi precēties baigi agri, kad bez īpašas dzīves pieredzes uzsāk nopietnu kopdzīvi - galu galā, šķiet, arī statistika apstiprina gana lielu % no šķirtajām laulībām tieši starp agri precētajiem. apprecās un tik tad sāk saprast, kas ir kopdzīve, ko katrs grib dzīvē sasniegt, utt. 2) ja vienaudži šķiet infantili idiņi, tad drīzāk ir problēma pašos cilvēkos, kas tā uzskata - iespējams, ka manu draugu vidū šādu tendenci neesmu novērojis, jo īpaši neviens nav uzsācis laulības dzīvi 18-19 gadu vecumā. 3) ja jāpaļaujas uz citu cilvēku, ka tas pieskatīs un uzmanīs, vai gadījumā šāda situācija nenorāda uz paša nevēlēšanos uzņemties atbildību par sevis pastrādāto? kaut kā neiet kopā ar to atbildīgumu :)
1) neesmu šādu statistiku redzējusi - nemāku spriest; 2) varbūt; 3) tak ne jau pieskatīs! vienkārši ir tā iekšējā sajūta, ka nedrīkst, jo...
Kad man bija 14 un mācījos pamatskolā, tad man patika pionieru vadītāja, viņa bija praksē pēc pedagoģiskās skolas un viņai jau viss bija savās vietās :) atšķirībā no pamatskolniecītēm. Kad man bija 18, es apprecējos, tāpēc 30gadīgās man nemaz nevarēja patikt ;)
Ak, tu arī esi no tiem... Nu i secinājumi - vajadzēja tik agri precēties vai nē?
Protams, vajadzēja. Sākumā jau grūti vienam pie otra pieslīpēties, reizēm tā vien gribējās atmest ar roku. Nebūtu precējušies, kas zina. Bet tagad nenožēloju ne mirkli.
Jā, bet padomā, cik grūti ir pieslīpēties tiem, kas precas 30 gadusveci. Tā ka laikam mums vēl ir paveicies.
Nu nez, 30gadīgie varbūt ir mazāk kategoriski, jau apguvuši kompromisu mākslu. Un to, ka man ir paveicies es vienmēr esmu teicis un nekad nebeigšu teikt. Vismaz ar sievu noteikti :)
| From: | krii |
Date: | January 9th, 2007 - 02:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ideāls teksts! Parasti saka "žetons par to", bet zini, te ar žetonu vien cauri netiks... Te jau var uzsaukt rōzā šampi par šito! Paldies! | |