|
Jan. 9th, 2007|02:25 pm |
par to pirmo antipunktu varētu pastrīdēties :)
1) man kaut kā šķiet stulbi precēties baigi agri, kad bez īpašas dzīves pieredzes uzsāk nopietnu kopdzīvi - galu galā, šķiet, arī statistika apstiprina gana lielu % no šķirtajām laulībām tieši starp agri precētajiem. apprecās un tik tad sāk saprast, kas ir kopdzīve, ko katrs grib dzīvē sasniegt, utt.
2) ja vienaudži šķiet infantili idiņi, tad drīzāk ir problēma pašos cilvēkos, kas tā uzskata - iespējams, ka manu draugu vidū šādu tendenci neesmu novērojis, jo īpaši neviens nav uzsācis laulības dzīvi 18-19 gadu vecumā.
3) ja jāpaļaujas uz citu cilvēku, ka tas pieskatīs un uzmanīs, vai gadījumā šāda situācija nenorāda uz paša nevēlēšanos uzņemties atbildību par sevis pastrādāto? kaut kā neiet kopā ar to atbildīgumu :) |
|