|
[Dec. 13th, 2006|01:37 pm] |
Aiz kam iepriekšējais posc bija par bērēm - joprojām ik pa brīdim atceros to tantiņu. To tantiņu, ko satiku kādā audumu veikalā. Šī ienāk un jautā pārdevējai, vai esot kādi dabīga materiāla tumši audumi bez puķēm uc. Pārdevēja grib zināt, ko ta šī šūnīšot. Atbilde (ar tādu krieviski-žīdisku piesitienu): "Es taisīšu kleitu. Uz mūžīgu dzīvi."
Man pēc šitā noklausīšanās pielipa smaidiņš uz pusi dienas - uzreiz galvā uzzibsnīja dullās Paulīnes un vīra ōmes tēls. Ai, praktiskās tantes - optimistes! Kad es būšu veca, es arī sev darināšu mirstamo kārtu :) Melnu mežģīņu kleiti - garu jo garu! |
|
|
Comments: |
nu tad jau redzēs :D atkarībā no tā, kas no manām krāšņajām miesām tad būs pāri palicis
Var jau to Mirstamo Kleiti reizi gada šūdināt - katram gadījumam!;DDD
nē - mans iekšējais praktiskais latvietis to neļaus dārgi
Man vienas draudzenes māte katru gadu uz dzimsanas dienu kombinē pasūtīja - lai būtu, ko zārkā vilkt. Jo iepriekšējo viņa bija paspejusi novalkāt;)))
Ciba draudzīgi sametās un iedibina tradīciju - dāvināt toadbeauty uz dzimšandienām mirstamkleiti ar mežģīnēm :D
Tas nudie būtu jauki!;DDD
ok pierakstu pate uzprasījies! 29. oktobrī atgādināšu!
Fū, vesels gads gandrīz!;DDD | |