|
Dec. 13th, 2006|01:37 pm |
Aiz kam iepriekšējais posc bija par bērēm - joprojām ik pa brīdim atceros to tantiņu.
To tantiņu, ko satiku kādā audumu veikalā.
Šī ienāk un jautā pārdevējai, vai esot kādi dabīga materiāla tumši audumi bez puķēm uc.
Pārdevēja grib zināt, ko ta šī šūnīšot.
Atbilde (ar tādu krieviski-žīdisku piesitienu): "Es taisīšu kleitu. Uz mūžīgu dzīvi."
Man pēc šitā noklausīšanās pielipa smaidiņš uz pusi dienas - uzreiz galvā uzzibsnīja dullās Paulīnes un vīra ōmes tēls. Ai, praktiskās tantes - optimistes!
Kad es būšu veca, es arī sev darināšu mirstamo kārtu :)
Melnu mežģīņu kleiti - garu jo garu! |
|