| |
[Nov. 9th, 2015|08:39 am] |
Un tad vakar man ienāca prātā doma.
Ja jau es nespēju citādi izrāpties no sūdubedres, tad jātaisa šovs.
Iedomājies, realitātes šovs Cibā.
Reklāma (tādā noslēpumainā un aizrautīgā zemā vīrieša balsī):
Jauns aizraujošs realitātes šovs - "toadbeauty dzīves remonts".
Šajā šovā jūs uzzināsiet, vai ir iespējams pārtraukt vaimanāt un sākt cīnīties. Vai ir iespējams apkarot depresiju un veģetatīvo distoniju bez ārstiem un antidepresantiem? Vai tik tiešām viss ir tikai mūsu galvās un rokās? To uzzināsiet, ja sekosiet ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) toadbeauty ierakstiem Cibā laikā no 9. novembra līdz 9. decembrim...
Nu kaut kā tā.
Un tad es tjipa reizi dienā atskaitos, kā man sanāk.
Pašlaik noskaņojums ir ok. Esmu aptuveni saķemmēta, izmazgāta, iesmaržināta, kaut cik atbilstoši gadalaikam un situācijai saģērbta. Braucu atkal uz darbu.
Cenšos nesaukt lietas īstajos vārdos. Ceru, ka arī "īstie vārdi" ar laiku mainīsies.
Tobiš cēlais mērķis ir nedomāt no rītiem, ka atkal uz to jobano Rīgu ar to smirdīgo lohovozu ar tiem idiņiem kopā.
Vajag tā - ak, cik brīnišķīgs rīts, cik gārda kapija, cik man laicīgi sanāca sivēnus mīļos bērniņus uz skolu sapost. Braukšu kumfortabljā vagonā ar mīkstajiem beņķiem uz savu jauko ōfisu ar histēriskajiem draudzīgajiem kolēģiem.
Orientējamies uz visu labo un skaisto. Uz cēlo mērķi.
Pabeigsi to sūda projektu, zin, cik laba sajūta būs!...
Tā ka tā - šodienas mērķis negānīties. Un orientēties uz cēliem mērķiem un laimīgām beigām. |
|
|
| 1. dienas atskaite |
[Nov. 9th, 2015|07:03 pm] |
Kas to bij domājis, ka es tik makten daudz gānos!
Diena vismaz pagāja jautri. Ik pa brītiņam nācās sev atgādināt, ka solījos nelamāties.
Bet, vispār, sajūta nav slikta, kad lienot cauri ļaužu pūlim nodomā vai skaļi pasaki "bļaģ, dirsa!", bet neko īpašu, tikai "mieriņš, nelamājies, piedodiet, atainojiet".
Dienas neveiksmes tomēr bija - radīju zobus šefam (neatbildēju gana laipni), rīta pīrādziņus noēdu nevis rāmā mierā, bet lūrot datora. Ja ēšanai neveltu 100% uzmanību, tad kā tas vilks pasakā nesaprotu - cauri izskrēja vai tomēr vēderā palika. Ak, un pavingrot gan vajadzēja. Darbi gāja raiti, bet bezmaz notirpu nekustoties.
Un vēl jau nekas nav beidzies. Rītdien puikam skolā tirdziņš. Cepsim šoko mafinus. Bet davai ka tā priecīgi un jauki! Māja smaržos, es ēdīšu nedaudz (dzirdēji, rijīgā kaza slaidā daiļava, un netraumēšu bērnu ar aurošanu. Zinu, ka nav labi cēlus mērķus rakstīt ar ne-, bet kā šito?
Būšu laipna pret savu vecāko dēlu kā pret... (un te nu var sākt plēst matus, jo pret ko? kaut kā neatceros, ka būtu baigi laipna pret kādu...ja nu vienīgi Ro) kā pret jaunāko :D
Nu ta rītdien redzēs, kā būs gājis un kādi plāni turpmāk. |
|
|