|
Nov. 9th, 2015|08:39 am |
Un tad vakar man ienāca prātā doma.
Ja jau es nespēju citādi izrāpties no sūdubedres, tad jātaisa šovs.
Iedomājies, realitātes šovs Cibā.
Reklāma (tādā noslēpumainā un aizrautīgā zemā vīrieša balsī):
Jauns aizraujošs realitātes šovs - "toadbeauty dzīves remonts".
Šajā šovā jūs uzzināsiet, vai ir iespējams pārtraukt vaimanāt un sākt cīnīties. Vai ir iespējams apkarot depresiju un veģetatīvo distoniju bez ārstiem un antidepresantiem? Vai tik tiešām viss ir tikai mūsu galvās un rokās? To uzzināsiet, ja sekosiet ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) toadbeauty ierakstiem Cibā laikā no 9. novembra līdz 9. decembrim...
Nu kaut kā tā.
Un tad es tjipa reizi dienā atskaitos, kā man sanāk.
Pašlaik noskaņojums ir ok. Esmu aptuveni saķemmēta, izmazgāta, iesmaržināta, kaut cik atbilstoši gadalaikam un situācijai saģērbta. Braucu atkal uz darbu.
Cenšos nesaukt lietas īstajos vārdos. Ceru, ka arī "īstie vārdi" ar laiku mainīsies.
Tobiš cēlais mērķis ir nedomāt no rītiem, ka atkal uz to jobano Rīgu ar to smirdīgo lohovozu ar tiem idiņiem kopā.
Vajag tā - ak, cik brīnišķīgs rīts, cik gārda kapija, cik man laicīgi sanāca sivēnus mīļos bērniņus uz skolu sapost. Braukšu kumfortabljā vagonā ar mīkstajiem beņķiem uz savu jauko ōfisu ar histēriskajiem draudzīgajiem kolēģiem.
Orientējamies uz visu labo un skaisto. Uz cēlo mērķi.
Pabeigsi to sūda projektu, zin, cik laba sajūta būs!...
Tā ka tā - šodienas mērķis negānīties. Un orientēties uz cēliem mērķiem un laimīgām beigām. |
|