| ... |
[Sep. 8th, 2008|09:43 am] |
Ja man vēl bija kaut kādas aizdomas par savu kaimiņu cilvēcības paliekām, tad vakar tās pazuda.
Sestdienas vakarā Smilgas atkal kaut ko rok. Mēs ar vīru noķiķinājām - klau, laikam Lāci (suni) norok.
Svētdien izeju pagalmā - nu ja, būdas nav, vieta nolīdzināta... Daķiķinājāmies.
Maucība!
Tās bābas ik pa laikam ievieš kaut kādu lopu, papriecājās un izmet.
Nezinu, kur palika smukais kollijs. Kamēr bija mazs, tikmēr uķi puķi, kā izauga, tā "pazuda".
Garspalvainas kaķis tika izmests no mājām. Vazājās pa pagastu, kamēr kāda no vietējiem apžēlojās un savāca pie sevis.
Tagad Lācis. Maziņu auklēja, kā izauga, tā piesēja pie stūra un pat lāga ne ēst, ne dzert nedeva.
Pagājušajā ziemā tas suns bija kauli un āda. Cauri biezajai ziemas vilnai visas ribas varēja redzēt. Mēs ar vīru to suni kaut cik piebarojām.
Pāris reizes Smilgām aizrādījām, ka viss pagasts jau runā par šiteim gājieniem. Uz pāris dienām līdzēja.
Nu lūk. Un tad nesen mūsmājās parādījās jauns iemītnieks - "sarullētā frotē dvieļa suns" - nu ir tāds, kam ādas par daudz. Nu tad tagad to vadā siksniņā apkārt. Protams, vecajam apnikušajām Lācim bija jāaiziet.
Nu no vienas puses - varbūt tā ir labāk. Kad nav tad nav, nav ko lopu spīdzināt.
Starp citu, arī par jauno mīluli pagasts satraucas. Tas tiek uz visu dienu iespundēts šķūni, kur gaudo un plēš durvis, kamēr šīs pa skolām un darbiem. Interesanti, ziemā arī viņu tur spundēs vai?
Vārdsakot, kas man par daļu, bet riebjas, ka man jāskatās uz šitām lopībām. |
|
|
| Kamēr draņķīgs, garīgais, rakstu grāmatu CATAi |
[Sep. 8th, 2008|10:20 am] |
Labdien!
Rakstu Jums cerībā, ka mana vēstule Jums palīdzēs kļūt vēl labākiem.
Kopumā jāsaka, ka AS "CATA" man, kā pastāvīgai klientei, šķiet uzticams uzņēmums. Ar Jūsu autobusiem braucu katru dienu, un galā vienmēr nonāku.
Taču ir viena lieta, kas man un citiem pasažieriem pastāvīgi sabojā garastāvokli. Runa ir par vakara ekspresi Rīga-Cēsis 19.30
Autobusu vadītāji ir dažāda rakstura, kā mēs visi. Nevienu vārdā nesaukšu, jo mans mērķis nav aizcināt kādu sodīt.
Ir vīri, kas cilvēkiem māk paskaidrot, ka šis autobuss ir ekpresis un tur un tur nepietur. Taču ir daži, kas šo vārdu apmaiņu pārvērš par klaju ņirgāšanos par cilvēkiem.
Sarunas apmēram tādas:
- Lūdzu līdz Sēnitei!
-Nav tādas pieturas!
-Kā, nav?
-Nav un nebūs!
-Kāda pietura tad ir?!
-Tikai Sigulda!
Un tad seko vairāk vai mazāk pieklājīga vārdu apmaiņa.
Un, protams, pēc tādām diskusijām cilvēks kāpj laukā no autobusa tuvu asarām vai pārskaities.
Un tie pasažieri, kas sēž vadītājam tuvāk, un to visu dzird, arī jūtas kā ar aukstu ūdeni (labākajā gadījumā) aplieti.
Ir dienas beigas, visi ir noguruši, ir ekonomiskā krīze utt, bet vai tiešām vēl ir par maz? Vai tiešām ir jāmeklē vēl iemesli kašķēties?
Tādēļ mans ieteikums būtu eksprešus apzīmēt nepārprotami. Cik saprotu, pašlaik par to liecina tikai sarkana svītra pāri uzrakstam Rīga-Cēsis.
Kā jūs domājat, cik cilvēki zina, ko šāda svītra nozīmē?
Manuprāt, uz autobusa ir nepieciešams liels un nepārprotams uzraksts "EKSPRESIS", lai nerastos lieki jautājumi.
Ceru, ka manu ieteikumu ņemsiet vērā, lai novērstu turpmāku savas un pasažieru omas bojāšanu.
Ar cieņu,
toadbeauty
---------------------
Piektdiena bija pēdējais piliens...
Viens šoferis tur ir īpaši indīgs.
Izgāžu sakrāto žulti. |
|
|
| :P |
[Sep. 8th, 2008|11:15 am] |
Starp cit, vai tad ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) svalkai sava vīrieša nav? Vai ir, bet švaks gultas lietās?
Ko viņa vienmēr tik slimīgi pārdzīvo, kad citas večus pievilina.
Eku, šoreiz par kotletēm satraucas.
Konkurences cīņa, ja...
Man patika, ka shelly teica:
Nu, dažs labs ēd brīnumgardas zupiņas, dažs labs - savus cibas biedrus :P
Jā, svalka mani sen jau izbvanoja, tāpē jāraksta vien savā jurnālā :P |
|
|
| shelly, lūdzu! |
[Sep. 8th, 2008|11:30 am] |
Mana iecienītā siera biezzupa
Sastāvdaļas:
dārzeņi - burkāni, karpeļi, pučkāposti vai viena paciņa dajebkādu maigu saldētu dārzeņu (bez puraviem, sīpoliem utml)
1 pac. kausētais siers (ne zilais siers, bet labāk klasiskais Dzintars)
ūdens
sāls
Anniņa vai Vegeta vai kas līdzīgs. Ideāli - tuč tuč timiāns.
Ūdenī liek vārīties dārzeņus, pieber sāli. Uz vārīšanās beigām pievieno garšvielas.
Kad visi dārzeņi izvārījušies mīksti, tos var saspaidīt, var nespaidīt, var blenderēt.
Tad pieliek kausēto sieru un maisa, kamēr tas izšķīdis.
Un viss.
ātri, vienkārši, bet traki garšīgi. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2008|12:07 pm] |
Šonakt bija galīgi jancīgs sapnis (jo vicojos ar Miķeli un skatījos TV kā Puķins tigrim liek radio ap kaklu).
Sapņoju, ka man mājāsir divi tīģeri.
Man sabrauca ciemiņi, kas, protams līda uz tīģeriem paskatīties. Bija pilna māja ar bērniem, kas tīģerus kaitināja, un tīģeri sāka iekarst. Situācija sāka palikt bīstama.
Es lamājos uz bērniem, lai liek kaķus mierā, un kliedzu uz tīģeriem, lai nepalaiž nagus.
Bardaks kaut kāc.
Tad laikam darbā briest sūdi, jo divas naktis pēc kārtas redzu, ka kāpju pa nestabilām trepēm bez margām. Nestabilas karjeras kāpnes :D |
|
|
| :@> |
[Sep. 8th, 2008|02:16 pm] |
|
Visas manas darbavietas un mājas var atpazīt pēc tā, ka fonā mētājas divas MANAS (pavisam manas! neaiztikt un nemazgāt!) krūzes - viena tējai, otra kafijai - un ūdensglāze. |
|
|