|
Novembris 11., 2011
17:10 Baigi, baigi skumji.
Un vēl - šogad armijas vadība vispār neatceras par mūsdienās kritušajiem karavīriem. Iepriekšējos gados atcere bija noliekot ziedus pie Kalpaka pieminekļa. Un visādas klupšanas protokolā ar to, kur "grūzt" kritušo radiniekus. Tad nu vienkāršāk ir, ka šogad atceras tikai 1.bataljona līmenī. Nu ir jau arī sava taisnība, krita, apglabāja, ordeni iedeva - nu nav ko tur vairs. Galvenais lai ģenerālim nebūtu neērta pašsajūta runājot ar kaut kādiem tur kritušo radiem. Nepatīkami taču. Nav ko.
|
Comments:
Nuss, kopš dienests nav obligāts, būt karavīram ir tikai profesija, bet nāve kara laukā ir tikai negadījums darba vietā, nevis galvas nolikšana uz dzimtenes altāra. Attiecīgi, uz karavīriem sāk raudzīties kā uz jebkuru citu ar fizisku risku saistītu profesiju. |
|
|
Sviesta Ciba |