|
Jūnijs 28., 2004
17:12 Un tad, kad tu cilvēks nolem neēst, tad ēdiens mutē smeļas Un tad, kad kuņģis ar rozīni mazumā sacenšas, tad ēdiens, kā rīta blāzma izgaist īsti nesajusts Un tad, kad vēlies kādu mīlēt ļoti, ļoti, tad visi sveši, bet, kad vēlies visus sūtīt dirst, tad kāds mīļš un dārgs tik tuvu stāv, ka nepasūti it-ne-vienu.
Bet zini, tad, jā tad, kad iemeslu ir ticēt tik, gandrīz vai itnecik, tad tici tu tik patiesi un tīri, kā kad kas tev pamatu zem kājām palicis. Un tas pamats, zin', tas jau patiesībā pats tā ticība ar ir.
Jā.
|
Comments:
| From: | str |
Date: | 28. Jūnijs 2004 - 17:25 |
---|
| | | (Link) |
|
otmazkas jau vienmēr var atrast...
Tpu, nē. Par sakarībām. Stāsts ir par sakarībām. Atgriezenisko saiti, vai.
| From: | str |
Date: | 28. Jūnijs 2004 - 17:33 |
---|
| | | (Link) |
|
:) tad katrs dabū tik to ko ir pelnījis:)
|
|
|
Sviesta Ciba |