|
|
|
Jūnijs 28., 2004
tipa75 | 17:12 Un tad, kad tu cilvēks nolem neēst, tad ēdiens mutē smeļas Un tad, kad kuņģis ar rozīni mazumā sacenšas, tad ēdiens, kā rīta blāzma izgaist īsti nesajusts Un tad, kad vēlies kādu mīlēt ļoti, ļoti, tad visi sveši, bet, kad vēlies visus sūtīt dirst, tad kāds mīļš un dārgs tik tuvu stāv, ka nepasūti it-ne-vienu.
Bet zini, tad, jā tad, kad iemeslu ir ticēt tik, gandrīz vai itnecik, tad tici tu tik patiesi un tīri, kā kad kas tev pamatu zem kājām palicis. Un tas pamats, zin', tas jau patiesībā pats tā ticība ar ir.
Jā.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |