|
|
|
Jūnijs 28., 2004
12:39 - Brīvdienu skumjums
Es pa brīvdienām SPECIĀLI braucu uz Bausku, lai apskatītu Ata Klimoviča izstādi "Irākieši un amerikāņi", bet tie @#$%x baušķinieki jau 22 jūnijā man saka "Vai, bet to izstādi šorīt noņēma", lai arī visās reklāmās un arī pašiem vēl logā plakāts, ka izstāde līdz 25.jūnijam. Vo!
Un nevajadzēja, nu tiešām nevajadzēja man todien "Dienu" pirkt. Tad manī nebūtu nimazāko šaubu tagad, ka Hardijs Lediņš mūžam dzīvs. Braucu uz māju un raudāju. klusi un daudz. Un mājiniekiem neteicu kāpēc. Baigi klusie līgo. Bēdīgi, bet nav vārdu, kas pateiktu kā ir iekšā.
|
14:19
Šausmīgi gribas iemīlēties un neprātīgi kniebties. Jā. Bet papriekš iemīlēties.
Un vēl es tikko atskārtu ka man nekad šitanī dzīvītē nav bijis kniebiens Līgo naktī. Tātad ir vērc vēl dzīvot, ja.
|
17:12
Un tad, kad tu cilvēks nolem neēst, tad ēdiens mutē smeļas
Un tad, kad kuņģis ar rozīni mazumā sacenšas, tad ēdiens, kā rīta blāzma izgaist īsti nesajusts
Un tad, kad vēlies kādu mīlēt ļoti, ļoti, tad visi sveši,
bet,
kad vēlies visus sūtīt dirst, tad kāds mīļš un dārgs tik tuvu stāv, ka nepasūti it-ne-vienu.
Bet zini, tad, jā tad, kad iemeslu ir ticēt tik, gandrīz vai itnecik, tad tici tu tik patiesi un tīri, kā kad kas tev pamatu zem kājām palicis. Un tas pamats, zin', tas jau patiesībā pats tā ticība ar ir.
Jā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |