About this Journal
Current Month
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Oct. 17th, 2013 @ 11:39 pm Ideālas diētas likumi
1. Ja neviens neredz, ka tu ēd, tad ēdienam nav kaloriju.
2. Ja dzer diētiko kolu un piekož klāt šokolādi, tad sokolādes kalorijas tiek neitralizētas ar diētisko kolu.
3. Ja tu ēd ar kadu kopā, tad kaloriju nav, ja tu neapēd vairak, kā tas otrs.
4. Pārtikas produktiem, ko lieto ārstniecības nolukos, nav kaloriju (piem. karsta šokolāde, grauzdiņš, vodka, kūciņa).
5. Jo ļaudis tev apkārt būs resnaki, jo tu izskatīsies tievāka.
6. Kinoteatrī uc. kultūras iestādēs apēstajam nav kaloriju, jo tas ir izklaides satāvdaļa (piem. pokorns, kola, šokolāde, viskijs).
7. Cepumiem nav kaloriju, jo visas tiek patērētas, atverot paciņu.
8. Pārtikai, apēstai nogaršojot gatavojamo ēdienu, nav kaloriju.
9. Pārtikai, kam ir vienāda krāsa ir arī vienāds kaloriju daudzums (piem spināti un pistāciju saldējums, banāns un sviests u.c.).
10. Ēdienam, kas paņemts no kāda cita cilvēka šķīvja nav kaloriju, jo tās paliek uz šķīvja.
About this Entry
Jan. 25th, 2012 @ 12:54 am Valodas pērles — Urlu–latviešu sarunvalodas vārdnīca
Emocijas
nu-joptvaj-bļe — izbrīns
ti-čo-bļe-nah — nekaunība
hujak i jobanaa — spēja rīcība
(smiekliņi) — jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? — nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? — saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse — pārsteigums
bļāāāāā — spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt — nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe — uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! — atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi — atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? — atvainojiet, es jūs nesapratu

Uz ielas
ēēēē, mužik, bļe! — Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! — atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? — vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! — Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! — Liels paldies, uz redzēšanos!

Veikalā
nu-bļe-kto tut tavo eto? — Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? — Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! — Bārmen, lūdzu 2001. gada «Chardonay»!
pizduj nahuj — jā, es pagaidīšu!
jopt, na! — Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! — Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah! — Visiem ar labvakaru!

Transportā
a-nu-bļe-vsje-nahuj — Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? — Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! — Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe — Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! — Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! — lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) — Paldies!

Klubā
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) — Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa — Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu — Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! — It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? — Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! — Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? — Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! — Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? — Jums palīdzēt iziet uz ielas?

Policijas iecirknī
zdarova, čuvaki! — Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? — Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? — Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj — Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? — Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! — Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! — Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.

Ģimenē
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? — Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? — Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! — Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! — O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. — Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. — Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! — Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!"
About this Entry
Dec. 25th, 2010 @ 12:01 am Par tēmu - Ziemassvētki [Atmiņas no senām preses publikācijām]
"Reiz mežā dzima eglīte"
Drīz bērni dziedāt sāks,
un mežsargs skries kā dusmīgs vilks,
Bet tēti nepanāks.

Šņukst klusi cūkas kopēja,
Un saimnieks nazi trin.
Ka notiks kaut kas dramatisks,
To cūka diez vai zin.

Kam nebūs cūkas cepeša,
Tas zivju galdu klās
Un Ziemassvētku eglīti
Ar reņģēm izrotās.

Un čigānos būs iešana
Jo krāšņās lupatās.
Par nieka grašiem humpalās
Ir nopērkamas tās

Uz robežas jau aizturēts
Ir Salatētis kāds.
"Tev vecīt deguns aizdomīgs,
Kur spirts Tev noglabāts!?"
About this Entry
Oct. 22nd, 2010 @ 10:21 pm Kā padarīt laimīgu sievieti?
Tas nav tik grūti, tikai vajag būt:
1) laipnam,
2) labam,
3) dāsnam,
4) maigam,
5) uzmanīgam,
6) galantam,
7) inteliģentam,
8 )izglītotam,
9) ar humora izjūtu,
10) izgudrotājam,
11) spēcīgam,
12) saprotošam,
13) pielaidīgam,
14) pacietīgam,
15) piedodošam,
16) piesardzīgam,
17) mīlīgam,
18 )uzņēmīgam,
19) uzticamam,
20) aizrautīgam,
21) pieklājīgam,
22) utt.,
23) utt.

Tajā pat laikā ir jābūt profesionālam:
24) pavāram,
25) santehniķim,
26) mehāniķim,
27) elektriķim,
28 )krāsotājam,
29) apmetējam,
30) galdniekam,
31) dekoratoram,
32) dizainerim,
33) stilistam,
34) seksapatalogam,
35) psihologam,
36) terapeitam,
37) organizatoram,
38 )administratoram.

Tajā pat laikā vajag būt:
39) labam tēvam,
40) mīlošam vīram,
41) utt.,
42) uzticamam draugam,
43) lieliskam mīļākajam.

Neaizmirstot:
44) bieži teikt komplimentus:
45) mīlēt šopingu;
46) neskandalēt un nemeklēt problēmas,
47) nekaitināt viņu,
48 ) neskatīties uz citām meitenēm,
49) sadzīvot ar viņas mammu.

Tajā pat laikā:
50) nedrīkst būt greizsirdīgam,
51) vienmēr dāvāt ziedus,
52) jābūt uzmanīgam pret viņu,
53) jāmāk uzminēt viņas vēlmes,
54) jābūt tik lielai naudai, lai apmierinātu visas viņas kaprīzes.

ĻOTI SVARĪGI!!!
55) NEKAD neaizmirst datumu:
- viņas draugu un radu dzimšanas dienām,
- pirmās tikšanās reizei,
- saderināšanās dienai,
- kāzu dienai.


Kā padarīt vīrieti laimīgu?
1. Nodarboties ar viņu ar seksu.
2. Barot.
3. Likt mierā!
About this Entry
Sep. 26th, 2010 @ 11:44 pm Gara ceļojums :D
Braucu es ar savu dzelzs zirgu mājās no Čirkainā. Braucu, braucu, skatos, tur, kur agrāk bija kultūras šķūņa stāvlaukums, tur pēkšņitād eleganta ēka - tip kafūzis. Vēl nodomāju, kā turpbraucot nepamanīju. Nu, es eju čekot. Izrādādās, ka pieder vienai meitenei, ko es tā pa gabalu zinu. Pēkšņi sāk likties, ka es itkā taču zināju, ka viņai tas kafūzis tur ir, bet nu ok. Noparkoju dzelzs zirgu un dodos iekšā. Tur neviena nav. Nu ko ta es? Eju ārā, ņemu savu zirgu un sāku braukt. Skatos, nav ritīga ainava - vispār nekas ne tā, kā bija jābūt. Sagribas ēst. Ieraugu pazīstamu kafūzi kurš vispār ir Madonā , bet tā, kā tobrīd viss likās normāli - ka tik paēst, eju iekšā un saku viņiem, ka gribu kartupeļus ar kaut ko (šite neatceros, ko vēl gribēju, bet kko no gaļas). Viņi man pretī, ka viņiem ir tikai neizceptas pankūkas ar sēņu pildījumu un uz jautājumu vai alus varbūt ir, viņi man smalki norādija uz stendu, kas viscaur pilns tikai ar košas krāsas limonādēm. Nu i pofig - nav, ta nav, gan jau līdz mājām badā nenomiršu. Eju ārā, dzelzs zirgs kkur izgaisis, bet es par to nez kāpēc kkā baigi neiespringstu, galvenais tikt mājās laicīgi. Izvelku no kabatas telefonu, skatos - man vēl 40 min, tā kā laiks. Nosmīnu - nu no Čirkainā līdz mājām jau ar kājām pa to laiku var aiziet. Sāku truli lūrēt riņķī - mājas kkādas ne tādas, trotuāri, mašīnas un es vispār kkāda dzīvojamā masīva pagalmā. Asfaltētas taciņas, bik tālāk zāliens. (Asociējas ar skatu Mežparkā, kkad sen redzēju). Paskatos uz augšu, tur lidmašīna paceļas - nobrīnos tā, kur tad mums ir lidosta un, kas šitās par tādām jaunām mājām. Doma tāda: "Vo lopa tantuki - kaimiņus apdirst, tas ok, bet pateikt man, ka mūsu miestā ir sabūvētas jaunas mājas un lidosta, to gan ne..." Paklaiņāju, paklaiņāju. Beigās vienā pagalmā (kāds redzēts Ogrē), noguļos zemē un ripinos šurpu turpu pa asfaltu :D Normāls gājiens. Vēl tā iedomājos, ka tik mašīnas nesarauc! Pieceļos, tumšs jau paliek. Nolemju, ka jāpiezvana, jāpasaka, ka es kkur jaunajās mājās apmaldījos, ka būšu vēlāk. Telefons viens nez kāpēc neļauj zvanīt tieši tai personai, ko iedomājos, kam jāzvana. Ne uz mājām, ne mammai, ne kādam no draugiem. Otru no kabatas izvelku vispār gabaliņos izjauktu un tās detaļas satītas kopā ar plato caurspīdīgo skoču. Nu ko - nospļaujos par pastāvošo iekārtu, eju tālāk, apsēžos uz trepītēm, tādām, kādas pie Agenskalna tirgus. Blakām sēž viens puisis, prasu viņam cigareti. Šis man iedod Paciņu Chesterfield mazo, iekšā viena vesela un 4 pusnosmēķētas cigas. Paņemu veselo, pīpēju un eju uz priekšu. Man gar degunu aiziet Ventspils reisa lielais, zaļais autobuss. Pa dzīvojamo kvartālu! Nu psc, vēl šorīt redzēju, ka pa šoseju brauc. Apsēžos uz soliņa, nāk viens tantuks - redzēta. Bibliotekāre vietējā. Šī man prasa, ko sēžu ar tik nelaimīgu ģīmi. Saku, ka johaidī, apmaldījos, mājas atrast nevaru. Viņa tā :"Vai tad Tu te dzīvo tagad?". Es,ka nē un nosaucu viņai savas mājas nosaukumu. Šai acis pārgrieztas blenž uz mani itkā es pālī būtu. Es saku :"Kas ir?" Šī :"Te tak tādas mājas nemaz nav." Es saku, ka zinu, ka te nav - pamanīju. Vienīgais, ka nekā nevaru izdomāt, kā lai mājās aiziet." Šī tā baigi: "Tālu būs jāiet." Es viņai : " kas ta tur - 2km, nu apmēram". Kundzīte gan jau pie sevis nodomāja, ka es ne tik pillā, bet arī kkādas sēnes sapīpējos. Blenžu uz viņu ar vienu uzrautu uzaci. Viņa : "Tu vispār zini, kur esi?" Es: "Nu ne tak - citādi jau būtu mājās!" Bibliotekārei žoklis atkaras... Lūr viņa uz mani, es turpinu pīpēt... Viņa tā: "Bet mēs taču tagad Subatē esam!" Es saķeru galvu un domaju - nu psc.. Subatē... Kā es mājās paskaidrošu šito? :D



Te man gribētos piebilst, ka stāsts sākās Ugālē [T.I Ventspils novadā] bet par Subates atrašanās vietu noskaidroju tikai tagad.

Tāds diendusas murdziņš :D Pamostoties nācās kārtīgi padomāt vai esmu mājās vai tomēr Subatē :D
About this Entry
Apr. 24th, 2010 @ 10:48 pm labakais morales izklasts ko gadijies lasiit
Džonam šausmīgi patīk kāda meitene darbā, bet viņai jau ir cits puisis. Reiz Džons neiztur, pieiet pie meitenes un saka:
-Došu tev 500 dolāru, ja tu man atdosies.
Meitene:
-Nē.
Džons:
-Tas būs ātri-es nometīšu naudu uz grīdas, tu nolieksies to celt, un, kamēr būsi pacēlusi, es jau būšu beidzis.
Meitene mirkli aizdomājas:
-Man jāparunā ar savu puisi.
Meitene piezvana savam puisim un izstāsta par Džona bezkaunīgo piedāvājumu.
Puisis, būdams jautras dabas, viņai iesaka:
-Tu prasi 1000 dolāru un cel tos ļoti ātri, tā, lai viņš pat bikses nolaist nepagūst. Pēc tam man piezvani.
Meitene pasauc Džonu un informē viņu, ka pieņem viņa piedāvājumu par 1000 dolāriem. Viss notiek, meitenes puisis gaida, kad meitene viņam zvanīs. Paiet pusstunda, bet zvana vēl nav. Pēc stundas puisis pats zvana savai meitenei un prasa, kas noticis.
Meitene:
-Tas cūka norēķinājās monētās…

Morāle: darījumu piedāvājumus pirms akceptēšanas izskati ļoti rūpīgi un detalizēti, ja negribi lai tevi pēc tam izdrāž.
About this Entry
Feb. 14th, 2010 @ 12:08 pm Shataazjisti - beerni :D
Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā. Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem. Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: "Mammu, nu nopērc man bārbiju.. Lūdzu, nopērc.." Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: "Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!"

Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: "Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!"
Māmiņa – nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?..
Meita – pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju.

Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk.

Māmiņa – nu un ko tad tu redzēji?
Meita – es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti!

Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa.

Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja.

Pēkšņi dēls ierunājas: "Tēti, nu nopērc man zaldātiņus.."

Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt.
Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: "Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus – tici man, tā būs labāk!"
About this Entry
Feb. 11th, 2010 @ 09:04 pm jaunatnes gudriibas
Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti - briesmīgi pārgudrs un rupjšs, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem... Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora. Tas Pēterītim saka:

- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trsī reiz trīs?

Pēterītis:

- Deviņi.

Direktors:

- Bet sešreiz seši?

Pēterītis:

- Trīsdesmit seši.

Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:

- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?

Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:

- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!

Direktors atļauj, un skolotāja jautā:

- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?

Pēterītis:

- Kājas.

Skolotāja:

- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?

Pēterītis:

- Kabatas.

Skolotāja:

- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?

Pēterītis:

- Sniedz roku.

Skolotāja:

- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.

Pēterītis:

- Telts.

Skolotāja:

- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.

Pēterītis:

- Laulības gredzens.

Skolotāja:

- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.

Pēterītis:

Bulta.

Skolotāja:

- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?

Pēterītis:

- Firetruck.

Skolotāja:

- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?

Pēterītis:

- Fork.

Skolotāja:

- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.

Pēterītis:

- Uzvārds.

Skolotāja:

- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?

Pēterītis:

- Sirds.

Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:

- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē - uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!
About this Entry
Jan. 22nd, 2010 @ 07:58 pm Iegaumēšanai
1. Ekziperi komplekss: Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus laicīgi neesam pasūtījuši.
2. Nodarbošanās darbavietā ar muļķībām attīsta sānu redzi, dzirdi un modrību kopumā
3. Ja Tev spļauj uz muguras, priecājies - tu esi priekšā.
4. Neatliec uz rītu to, ko var neizdarīt šodien
5. Dāvinātai naudai ūdenszīmēs neskatās!
6. Lai tavi darbi neatšķirtos no vārdiem, klusē un neko nedari
7. Izpildot ienākuma deklarāciju, neaizmirsti ailē "APGĀDĀJAMIE" ierakstīt "VALSTS".
8. Valdība problēmas nerisina, viņa tās finansē.
9. Saudzējiet dzimteni - atpūtieties ārzemēs!
10. Absurds - tā ir subjektīvās loģikas adekvāta attieksme pret objektīvās pasaules neadekvātajām parādībām.
11. Būtu tik nauda, pantu vienmēr atradīs...
12. Valsts ieņēmumu dienests: - Tas, ka jums ir nauda, nav jūsu nopelns, bet mūsu nolaidība
13. Sekundes simtdaļa - tas ir laiks starp luksofora zaļā signāla iedegšanos un automašīnas signālu aizmugurē
14. Nezodz! Valdība nemīl konkurentus!
15. Ko sēsi, to kaimiņš pievāks...
16. Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīgi
17. Tur, kur beidzas neveiksmju svītra, sākas kapu teritorija
18. Kurš putniņš agri ceļas, agri visus izbesī!!!
19. Viena galva - labi, divas - nesmuki
20. Cilvēki izdomāja spoguli, lai nav jāmetas četrrāpus pie peļķes katru reizi, kad gribas saķemmēt matus.
21. Veselīgs dzīvesveids: brokastis nopelni pats, pusdienās apēd pusi no drauga ēdiena, vakariņas atņem ienaidniekam
22. Ja jums ilgi nezvana radinieki vai draugi, tas nozīmē, ka viņiem iet labi.
23. Ticējums: Ja braucot pa ceļu, jūs nokrata, izkāpiet un apskatieties: Ja sasists priekšējais bampers, uz nelaimi. Ja pakaļējais - uz naudas iegūšanu!
24. Vakariņas ar svecēm, brokastis ar ugunsdzēšamajiem aparātiem...
25. Ja jūs domājat, ka visiem viss ir vienalga, pamēginiet pāris reizes kaut kur nesamaksāt
26. Pīpēt kaitīgi, dzert - pretīgi, bet nomirt veselam arī kaut kā žēl...
27. Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribās
About this Entry
Jan. 5th, 2010 @ 08:28 pm Njaa...
Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!
Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?
Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?
Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā.
Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!
Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?
Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.
Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!
Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…
Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.
Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?
Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!
Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?
Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.
Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.
Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!
Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!
Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.
Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.
Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…
Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!
Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.
Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.
Smadzenes:
— Kā jūs man visi esat apnikuši! Kājas, pienesiet organismu pie bāra. Tur vēl puspudelei vajadzēja būt…
About this Entry
Aug. 8th, 2009 @ 10:22 pm Traktāts par Vodku [Saīsināts variants]
Simtkārt lādēta un pelta,
Un nebūt ne svēta,
Vodka atkal galdā celta,
Reabilitēta.

Šajās pārvērtību dienās
Nenāk tā lai grautu,
Bet lai atkal sāktu vienot
Partijas un tautu.

Ja tos radu rakstus pēta,
Sens ir vodkas amats:
Karaliene nekronētā,
Kroņa kases pamats.

Jānis Bargais pirmo krogu
Krievzemēk kopš vēris,
Kas tik nav to ogu metis,
Proti -- vodku dzēris.

Vīri, sametušies pilnā
Jautās spēka zari,
Klupa ienaidniekiem vilnā
Un cits citam arī.

Mēs jau arī savās mājās
Nebijām tik svēti:
Edgars follā zirgus jāja,
Krustiņš krāpa tēti.
Tie kas nezina šos faktus,
Blaumani lai pētī!

Kad no troņa gāza caru,
Kungus trieca ratā,
Vodka saglabāja varu,
Noturēties prata.

Un pie tam, jods lai rautu,
(Gadās brīnums dabā)
Viņa reibināja tautu,
Pašas tautas labā.

Vai tad svinot jubileju,
Savu vārda dienu,
Pumpēsim ar skābu seju
Tikai rūgušpienu?

Un, ja kāds tā rūgušpiena
Izdzers visu spaini,
Nobeigdamies otrā dienā,
Vai tad piens būs vainīgs?
About this Entry
Aug. 8th, 2009 @ 08:12 pm Valdis Artavs. Vārds vietā... [Citāti iz krievijas vēstures, kas aktuāli vēl šodien]
Cik bagāti mēs dzivojam,
Mēs to pat neapjaušam!
Kā tkai ielu sataisam,
Tā atkal vaļā laužam.
Dažs nezinātājs nodomā,
Ka tas tāds peļams tikums.
Bet arī lauzējiem ir plāns
Un plāns ir viņiem likums.

Cik bagāti mēs dzīvojam!
Pēc alus sev par prieku,
Ar traktoru mēs aizjožam
Un pat ar kāpurnieku.
Viens esot bodē iebraucis,
Jo bijis drusku burās,
Un pārdevējs kā palēcies,
Tā vēl pie griestiem turas.

Kur vien kāds bariņš salasās,
Davai pa lampu mest.
Un, tiklīdz visi piemetas,
Davai cits citu test.

Reiz izaugs bērns un sapratīs,
Un citus vārdus atradīs.
"Dod mīļo māmiņ uzpītēt!
Dod polšam naudu mīļo tēt!"
Ja mīļais tētis būs vēl dzīvs,
Ja polšus dzerdams nekļūs stīvs,
Ja māmiņa vēl dzīva būs
No dūmiem galu nedabūs...
Jā, bērnus audzināt ir grūt,
Tikapat kā allaž skaidrā būt...
About this Entry
May. 20th, 2009 @ 04:19 am Atrasts netā - dusmu terapija...
Diez vai es gribeetu, lai ar mani kaads shitaa izriikojas...

Kad tev ir slikta diena un sajūta tāda, ka esi no gultas izkāpis ar

kreiso kāju un gribētos savas dusmas uz kādu izgāzt, nedari to ar kādu,

kuru tu pazīsti, dari to ar kādu, kuru tu nepazīsti.



Es sēdēju mājās neko daudz nedarot, tad pēkšņi atcerējos par sievieti,

kurai aizmirsu piezvanīt. Es atradu viņas numuru un zvanīju.



Atbildēja kāds vīrietis: „Hallo?”





„Te Kriss. Vai es lūdzu varētu pasaukt pie klausules Robinu Karteri?”





Te pēkšņi šis nometa klausuli neko neatbildot. Es nespēju noticēt, ka kāds var būt tik rupjš!







Atradu Robinas īsto numuru un sazvanīju viņu. Acīm redzot, kļūdaini

nospiedu pēdējos divus ciparus. Pēc sarunas ar viņu, es izlēmu sazvanīt

„nepareizo” numuru velreiz. Atbildēja tas pats vīrietis, es nokliedzos:

„Tu esi dirsa!!” un noliku klausuli.







Es pierakstiju viņa numuru ar vārdu „dirsa” blakus tam un noglabāju to

atvilknē. Ik pēc pāris nedēļām nomaksājot rēķinus, jeb vienkārši

sliktas dienas mudināts vienmēr viņam pazvanīju, nobļāvos „Tu esi

dirsa!!” Tas vienmēr mani uzmundrināja.





Kad numura noteicējs kļuva pieejams arī manā kvartālā, es nodomāju mana

„dirsas” terapija ir jāpārtrauc. Tad nu es atkal viņu sazvanīju un

uzsāku sarunu:





„Labdien. Šeit zvana Džons Smits no jūsu telefon-kompānijas. Es zvanu

lai paintresētos vai esat informēts par mūsu numura noteicēja funkciju?”





Viņš nokliedzās: „NĒ!” un nometa klausuli.





Es ātri viņam atzvanīju un nokliedzos „Tas tādēļ, ka tu esi dirsa!!”





Vienu dienu aizbraucu uz veikalu un centos atrast kādu vietiņu kur

noparkoties. Sēžot, pacietīgi gaidot izbraucam kādu mašīnu no ieņemtās

vietas, melns BMW man nogrieza ceļu un iebrauca manis gaidītajā vietā.

Es notaurēju un pakliedzu, ka šo vietu gaidīju vairākas minūtes. Tas

idiots mani noignorēja. Uz viņa mašīnas loga ievēroju zīmīti, ka mašīna

atrodas pārdošanā, es pierakstīju viņa numuru.



Pāris dienas vēlāk pēc zvana pirmajai dirsai (viņa numuru saglabāju pie ātrajiem zvaniem), nolēmu pazvanīt arī BMW dirsai:



„Vai jūs esat tas ar melno BMW pārdošanā?”





„Jā.”





„Vai jūs varētu pateikt kur es varētu apskatīt jūsu mašīnu?”





„Jā,1802 Rietumu 34. iela, es dzīvoju dzeltenā mājā, mašīna ir noparkota tieši pretī.”





„Kā tevi sauc?” Es jautāju.





„Mani sauc Dons Hansens.”





„Ap cikiem es varētu tevi sastapt, Don?”





„Esmu mājās katru vakaru pēc pieciem.”





„Paklausies Don, vai varu ko teikt?”





„Jā?”





„Don, tu esi dirsa!!” Un noliku klausuli. Saglabāju arī viņa numuru pie

ātrajiem zvaniem. Tagad, pie skarbas dienas, man bija divi dirsas kam

zvanīt.





Pēc pāris mēnešu zvanīšanas vairs neizjutu tādu prieku kā agrāk, tad nu nācu klajā ar ideju – sazvanīju dirsu #1.





„Hallo?”





„Tu esi dirsa!!” un nenoliku klausuli.





„Vai tu vel te esi?” viņš jautāja.





„Jā.”





„Beidz man zvanīt!!” viņš nobļāvās.





„Piespied mani.”





„Kas tu esi?” viņš jautāja





„Mani sauc Dons Hansens.”





„Ja!? Un kur tu dzīvo?”





„Dirsa, es dzīvoju 1802 Rietumu 34. ielā, man pieder dzeltenā māja ar blakus tai noparkotu melnu BMW.”





Viņš atbildēja - „Es eju pie tevis tullīt pat, Don! Tu jau laikus vari skaitīt lūgsmes!”





„Jā, itkā es būtu nobijies, dirsa.”







Tad sazvanīju dirsu #2:





„Hallo?” Viņš jautāja.





„Sveiks dirsa”





Dirsa #2: „Ja es kādreiz tevi atradīšu....”





„Tad ko tu izdarīsi?”





„Pa purnu sadošu!”





„Dirsa, te nu ir tava iespēja, es eju pie tevis tullīt pat!”





Un noliku klausuli. Žigli sazvanīju policiju un noziņoju, ka dzīvoju

1802 Rietumu 34. ielā un esmu ceļā turp lai nogalinātu manu mīlnieku –

geju.







Tad sazvanīju 13. kanālu un noziņoju par bandu cīņām 24. Rietumu ielā.



Ātri iesēdos mašīnā un devos turp. Tur atradās divi dirsas viens otram

sitot zobus ārā pretīm sešām policijas mašīnām un ziņu dienesta

helikoptera vienībai.





Tagad es jūtos daudz labāk! Dusmu terapija. Tā tiešām strādā!!
About this Entry
Apr. 18th, 2009 @ 09:44 pm Kaarteejais neta briinums
Nekad nespēšu saprast, kāpēc vīriešiem un sievietēm ir tik dažādas izpratnes par seksu. Venēra, Marss – nekad nesapratīšu. Kāpēc vīriešiem lēmumu pieņemšana un lietu izpratne iet caur smadzenēm, bet sievietēm – caur sirdi?
Viss notika tā. Pagājušo nedēļu kādu vakaru liekoties ar sievu gulēt, es pamēģināju viņai “piebraukt”, bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem es izdzirdēju:
- Zini, man kaut kā negribās. Vienkārši kādu brīdi paturi mani savos apskāvienos.
- KO?
Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu tikai viens vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas:
- Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības.
Es nodomāju: “Kas gan viņai lēcies?”. Ar vienu vārdu sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām.
Nākamajā dienā mēs devāmies iepirkties uz kādu labi pazīstamu vietu, kuru es saucu GIV (gigantiska iepirkšanās vieta).
Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu lai ņem visus trīs.
Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa.
Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.
Ziniet... es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi ka es esmu nojūdzies – viņa pajautāja, kā būtu ar to tenisa aproci – es lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi. Bet es arī tam piekritu.
Viņa tur pat vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tik pat kā fiziski - seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa:
- Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.
Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju:
- Nē, mīļā, man kaut kā negribās.
Jūs ziniet, ko nozīmē izteiciens “pilnīgā neģīmī”? Visa šī emociju gamma – neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids... vienlaicīgi uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
- Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos un tas ir viss.
Un kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:
- Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finansu iespējas...
Tā ka tagad apmēram līdz nākamajam gadam man sekss nespīd.
About this Entry
Mar. 13th, 2009 @ 09:50 pm Vajadzība būt kā visiem
Visi kaut ko pērk. Kāds mašīnu, kāds māju pie jūras. Man ko... pēc maizes varbūt jānoiet...
About this Entry
Mar. 5th, 2009 @ 10:32 pm (no subject)
Current Music: Judas Preist_Angel

Man patiik parunāties ar cilveekiem , klausiities vinjos!
Ja jautaaju, tad tāpēc, ka interesē.
Ja stāstu, tad tāpēc, ka tas man ir svarīgi.
Ja smejos, tad tāpēc, ka man tas šķiet smieklīgi.
Ja raudu, tad tāpēc, ka man tas sāp.
Ja izliekos, ka neko nesaprotu, tad ir divi varianti:
1. Es patiešām neko nesaprotu
2. iziliekos, ka nesaprotu, jo apzinos, ka iznākums būs nepatīkams

Dzīve ir skaista!
Dzīvo tā, lai nav žēl, ka dzīvojis
About this Entry
Mar. 2nd, 2009 @ 12:41 am Politikas padarīšana...
Saeimā ir 100 deputāti. Uz kārtējo sēdi nav ieradušies 25. No tiem, kas ieradās, 10% ir iereibuši, bet 35% moka paģiras. No tiem, kas ir pilnīgi skaidrā, 50% neko nesaprot. Kāda varbūtība tam, ka mūsu dzīvē kaut kas mainīsies?
About this Entry
Sep. 21st, 2008 @ 01:03 pm las;amviela, kad galīgi nav ko draīt
http://laacz.lv/wife/
About this Entry
Mar. 23rd, 2008 @ 01:20 pm No diskusijaam par elektriibu
Nevaretu teikt, ka man buutu baigi profesionaalas zinaashanas taniis jautaajumos, bet shitais uzjautrinaaja arii mani

Elektrons kriit.. atsitaas pret zemi.. un palecaas..
atkal triecaas pret zemi.. atsitaas...
Taa veidojas taa frekfence.

Zeme absorbeejot elektrona triecienu uznjem vinja energjiju.
Veelaak vaartoties pa zemi tai vietaa kur krita elektroni var uzlaadeeties.
Ja paberzee gar taadu zemi mobiilo.. arii uzlaadeejas.
Ja energjija ilgstoshi uzkraajas un neizlaadeejas veidojas melnie caurumi.. Cilveeks iet garaam.. un caurums izsuuc vinjam smadzenes.. Viens liels caurums ir netaalu no Ikshkjiles.
Tur pusei pilsetas iedziivotaju nav matu.. iesuuca kopaa ar smadzeneem.

arii no telefona vadiem birst elektroni...
ja paliek apaksjaa papiira tuutinju un peec tam pieliek to pie auss - var noklausiities telefona sarunas
tiesji sjaadu tehnologjiju izmanto valsts drosjiibas dienesti noklausoties deputaatu un ministru sarunas

Es tikko atklāju, ka elektroni, kas triecas laukā no teļūzera, ir nošāvuši kaimiņu... tā ir, kad tos zvērus nesavalda...

5 minūtes stāvot uz trambaja sliedēm, sabrūk 100 mililitri galvas smadzeņu un iztek caur ausīm. Tā kā cilvēkam vidēji ir 1400 mililitri galvas smadzeņu, nepieciešamas vidēji 70 minūtes, lai tās noārdītos pilnībā. Smadzeņu dobums gan nepaliek tukš, bet aizaug ar saistaudiem
//Pie shitaa man gribeetos jautaat - vai tikai autors pats nav kaadu stundinju uz tramvaja sliedeem nosteeveejis?//

vajag ar smagu nūju dauzīt pa stabiem, lai efektīgāk nokratītu tos elektronus lejā. Turklāt jāuzmanās lai nesāk līt vai snigt, tad elektroni sajaucoties ar ūdeni sāks oksidēties, un nebūs vairs nekam derīgi

Saiti uz diskusiju diemzjeel neizdosies jums piedaavaat jo taa jau ir sleegta :(
About this Entry
Mar. 22nd, 2008 @ 03:16 am (no subject)
каа лай тагад дабон латвиешу буртус ?

Ieraudziju shito uzraxtu un ilgi peetiju liidz sapratu,kas tam dzjekam par kjibeli...
About this Entry