Aug. 8th, 2009 @ 10:22 pm Traktāts par Vodku [Saīsināts variants]
Simtkārt lādēta un pelta,
Un nebūt ne svēta,
Vodka atkal galdā celta,
Reabilitēta.

Šajās pārvērtību dienās
Nenāk tā lai grautu,
Bet lai atkal sāktu vienot
Partijas un tautu.

Ja tos radu rakstus pēta,
Sens ir vodkas amats:
Karaliene nekronētā,
Kroņa kases pamats.

Jānis Bargais pirmo krogu
Krievzemēk kopš vēris,
Kas tik nav to ogu metis,
Proti -- vodku dzēris.

Vīri, sametušies pilnā
Jautās spēka zari,
Klupa ienaidniekiem vilnā
Un cits citam arī.

Mēs jau arī savās mājās
Nebijām tik svēti:
Edgars follā zirgus jāja,
Krustiņš krāpa tēti.
Tie kas nezina šos faktus,
Blaumani lai pētī!

Kad no troņa gāza caru,
Kungus trieca ratā,
Vodka saglabāja varu,
Noturēties prata.

Un pie tam, jods lai rautu,
(Gadās brīnums dabā)
Viņa reibināja tautu,
Pašas tautas labā.

Vai tad svinot jubileju,
Savu vārda dienu,
Pumpēsim ar skābu seju
Tikai rūgušpienu?

Un, ja kāds tā rūgušpiena
Izdzers visu spaini,
Nobeigdamies otrā dienā,
Vai tad piens būs vainīgs?
About this Entry