Par šodienas sajūtām...
“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”
I. Ziedonis
I. Ziedonis
| |
|
Par šodienas sajūtām...
“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.” I. Ziedonis |
|
| |
|
Ja es varētu iemīlēties sajūtās...tās saķert un paturēt to sākotnējā stadijā... tā tik būtu eiforija katru dienu... |
|
| |
| |||
|
Par Ziemassvētku brīnumiem
...pirms gada, es savai Lieliskajai grāmatai ar N. nepāršķīru pēdējo vāku.. tika uzrakstīts turpinājums...Daudzi redzēja to nākam vēl pirms manis, jo sirdsbalss un saprāts bija konfliktā, nespēdami vienoties kuram būs taisnība... Uzvarēja sirds. Pagājušā gada izlaiduma nakti es uzskatu par lielāko Ziemassvētku brīnumu, kas ar mani līdz šim ir noticis. Netverami daudz skaista piedzīvots un traģisks pārdzīvots, kas bez viņa nebūtu iespējams.. šajā Ziemassvētku laikā, man gribētos katram novēlēt tādas attiecības, kad veikalā sadalāties, lai nopirktu pārtiku nākamajai nedēļai un veikala vidū saskumuši abi satiekaties.. uz jautājumu, kas noticis? otrs bēdīgi novelk - nav TĀS paprikas desas! - nevar būt, es tieši to meklēju jau 5 minūtes un arī nevaru atrast! :) Ne jau desā ir sāls, bet biedējošā domlasīšanu stadijā. Dažreiz tas visu atvieglo un padara tiiik patīkamu! Mīliet, esiet mīlēti & ticiet brīnumiem!
|
|||
| |||
|
Atvaļinājums tuvojas beigām..
Man tāpat kā daudziem bija tādi plāni kā mājas, nu tik atvaļinājumā nomazgāšu mājai logus, izmēzīšu visus skapjus, sakārtošu garāžu, aizbraukšu pasauļoties..uzrakstīšu kvalifikācijas darbu... Protams, kad lielais pārgurums un mūžīgais, skrienošais vāveres ritenis apstājās, es vienkārši 3 dienas nevarēju izkāpt laukā no gultas, visu laiku gribējās gulēt... kapitālisma sekas vai nemācēšana atslēgties no skrējiena uz mājām? Lai vai kā, visas atlikušās atvaļinājuma darba dienas vecotēvu vedu uz slimnīcu uz procedūrām - nevar būt tomēr nekas labāks, kā atvaļinājumā būt kopā un palīdzēt kādam no ģimenes, tikai žēl, ka tik negatīvā plaknē. Apjaušot, ka atvaļinājums tuvojas beigām metos trešdienas naktī vadīt datus priekš kvalifikācijas darba, daru to arī pēdējās dienas, katru brīvu brīdi... tad nu šodien izdomāju, ka jāpaņem pauze.. devos pļaut zāli un kas notiek? Zāles pļāvēja motors vienkārši nobeidzas!!! Loģiski, apsēdos un sāku šņukstēt - vakar nobeidzu Audi, šodien zāles pļāvēju. Laikam kāds lāsts uzmeties..nodomāja manas dziļākās zemapziņas šūnas. Piezvanīju Mīļajam, ar savu milzu problēmu, šis sāka smieties, ka zāles pļāvējs ir inscinējis savu nāvi, lai tikai Mīļajam būtu iemesls pie manis atbraukt, sasmējos nudien! Lai Jums katram šodien pa kādam Mīļam cilvēkam, ko uzmundrināt! Smuku vasaru!!
|
|||
| |
| |
|
N. man palīdz meklēt auto, viņa vecāki zvana, lai apsveiktu ar svētdienas svētkiem un viņa sencis bieži raksta e-pastus par mašīnām. Man šķiet, ka es neesmu prom no viņu dzīvēm, viņi tur mani blakus. |
|
| |||
|
Vakar pēc nelaimīgākās ģimenes drāmas piecos cēlienos... saņēmos, lai piezvanītu N. pajautāt, vai ir izdevos paņemt manis pasūtītās lietas, jo pati esmu palikusi bez auto un netieku pakaļ.. pēc 2 normālām sarunas minūtēm sāku bimbāt. Ne jau par mums, bet par ģimenes drāmu. Apskaužami mierīgi viņš mani nomierināja, atrada risinājumu kā man braukt uz darbu un priecājās par manu iegūto paaugstinājumu.. Kaut gan, viņš arī pirmo reizi man pateica to, ko es vismazāk gribēju dzirdēt: "Tu no mums vienmēr esi bijusi lielā karjeras cīnītāja. Apsveicu ar paaugstinājumu, jo Tu esi to pelnījusi!". Tajā momentā man sareiba galva un es sapratu, ka nevaru būt ne ar vienu kopā, jo darbs ir tas, par ko es cīnos visvairāk. Par projektiem, par iespējām, par atzinību... par visu, to, kas man pieder.
|
|||
| |
| |
|
"-Par ko Tu domā? - mans draugs vaicāja. -Par vampīriem. Par šīm nakts būtnēm, kas izmisīgi meklē ceļabiedru, bet nespēj mīlēt, jo ir ieslēgtas sevī. Leģenda vēsta, ka ir tikai viena iespēja nogalināt vampīru - tā sirdi caurdurot ar mietu; tad sirds atmostas, atbrīvo mīlestības enerģiju un iznīcina ļauno." P. Koelju |
|
| |
|
"Vientulība ir loģisks individuālisma turpinājums. Ekonomikas diktētais egoisms ir kļuvis par dzīvesveidu. Kā lai paspīd cilvēcīgā sarunā ar citu cilvēku, ja ir pierasts piecpadsmit minūtēs nosūtīt rakstisku atbildi? Virtuālā pasaule ir mūsu patvērums no patiesības.” Frederiks Beigbeders |
|
| |
|
Daries pa māju, gludini veļas kalnus un cīnies ar domām, kas uznāk un pāriet... Kas notiek??? |
|
| |
| |
| |
| |
|
Ja ir materializējušies 85% no manām domām, es ceru, ka tie 15% drīzumā mani atradīs... uhhh! :) es jau sāku tam gatavoties. |
|
| |
|
Pavasaris tuvojas.
Noskriets šajā nedēļā 12.4 km. Izcīnītas vairākas cīņas un pagaidām vienīgais, kas ir sagrauts, tas ir sliktais noskaņojums. :) Viss pamazām sakārtojas, jo es tiešām vēlos, lai sakārtotos. Varbūt sistemātiska skriešana liek pakārtot arī citas lietas. Ir piedāvājumi iekrāsot šo pavasari emocijām bagātāku. neredzu iemeslu, lai to nedarītu. |
|
| |||
|
par atsākšanu
Kamēr es meklēju simtiem iemeslu, lai ko nedarītu viens cilvēks nepārtraukti atrod manu vājo punktu, motivē tik tālu, ka es noticu, saņemos un izdaru. Šorīt pamodos jau sešos, atmodos, sabužinājos un devos RĪTA skrējienā. Sajūta fantastiski laba. Noskrietais nemērās minūtēs un kilometros, bet gan sajūtās. Iekšējās cīņās - Tu taču vari, vēl nedaudz jau neskādēs.. aiz tā līkuma būs atskaites punkts..utt. Starpcitu, laikapstākļi nav noteicošais - šorīt smidzina lietus ir ap nulli un ceļš slīd. tā vien gribas aizsūtīt sms un pateikt, ka to izdarīju. Kaut gan, viņš tāpat zināja, ka mani salauzīs disciplīnai. ENERĢISKU rītu jums visiem!! :))
|
|||
| |
|
Mans pārmaiņu gads...
Janvāris - Divu nedēļu laikā māja ir pārvērtusies par baisu mitekli, putekļi un netīrās veļas kalni. Februāris - Pirms neilga brīža sapratu, ko es šobrīd apzināti meklēju - mieru.. Marts - ??? Aprīlis - ??? Maijs - Manī mostas bērnības sapņi un izaicinājumi. Jūnijs - Otrā "darba vietā" īpašnieki tik sirsnīgi un atklāti dalās savās sajūtās un piedzīvojumos.. pat pārāk atklāti. Jūlijs - Biju pie friziera, nokrāsoju skropstas, vēl šādas tādas korekcijas.. kopumā izskatos par dažiem gadiem jaunāka. Augusts - Tikko stulbā veidā pārbaudīju, ka īsti nevar pastāvēt normālas draudzīgas attiecības starp vīrieti un sievieti - vienmēr kāds grib kaut ko vairāk. Septembris - Es nesaprotu, kur palikusi mana racionālā un nosvērtā daba... Oktobris - Pārāk bieži nākamajā rītā sev jautāju, vai tas bija vajadzīgs. Novembris - And there's no stopping us right now, I feel so close to you right now.... Decembris - Sapņoju, ka esmu stāvoklī, pēdējos mēnešos, ar milzīgu punci, izskatījās, ka pārmantoti ģimenes gēni un gaidu dvīņus. |
|
| |