...pirms gada, es savai Lieliskajai grāmatai ar N. nepāršķīru pēdējo vāku.. tika uzrakstīts turpinājums...Daudzi redzēja to nākam vēl pirms manis, jo sirdsbalss un saprāts bija konfliktā, nespēdami vienoties kuram būs taisnība... Uzvarēja sirds. Pagājušā gada izlaiduma nakti es uzskatu par lielāko Ziemassvētku brīnumu, kas ar mani līdz šim ir noticis. Netverami daudz skaista piedzīvots un traģisks pārdzīvots, kas bez viņa nebūtu iespējams.. šajā Ziemassvētku laikā, man gribētos katram novēlēt tādas attiecības, kad veikalā sadalāties, lai nopirktu pārtiku nākamajai nedēļai un veikala vidū saskumuši abi satiekaties.. uz jautājumu, kas noticis? otrs bēdīgi novelk - nav TĀS paprikas desas! - nevar būt, es tieši to meklēju jau 5 minūtes un arī nevaru atrast! :) Ne jau desā ir sāls, bet biedējošā domlasīšanu stadijā. Dažreiz tas visu atvieglo un padara tiiik patīkamu! Mīliet, esiet mīlēti & ticiet brīnumiem!
|
Vakar pēc nelaimīgākās ģimenes drāmas piecos cēlienos... saņēmos, lai piezvanītu N. pajautāt, vai ir izdevos paņemt manis pasūtītās lietas, jo pati esmu palikusi bez auto un netieku pakaļ.. pēc 2 normālām sarunas minūtēm sāku bimbāt. Ne jau par mums, bet par ģimenes drāmu. Apskaužami mierīgi viņš mani nomierināja, atrada risinājumu kā man braukt uz darbu un priecājās par manu iegūto paaugstinājumu.. Kaut gan, viņš arī pirmo reizi man pateica to, ko es vismazāk gribēju dzirdēt: "Tu no mums vienmēr esi bijusi lielā karjeras cīnītāja. Apsveicu ar paaugstinājumu, jo Tu esi to pelnījusi!". Tajā momentā man sareiba galva un es sapratu, ka nevaru būt ne ar vienu kopā, jo darbs ir tas, par ko es cīnos visvairāk. Par projektiem, par iespējām, par atzinību... par visu, to, kas man pieder.
|
Attiecības - vislielākā riska investīcija dzīvē. |
Piecās minūtēs mana istaba kļuva plaša, auksta un sveša. Nevar izmērīt to, cik daudz siltuma dod otra cilvēka mīlošā sirds, cik tad liela šķiet istaba, cik plašas debesis un cik daudz iespēju. Viņš solīja tikties ar mani divas reizes nedēļā. Kas ir divas reizes nedēļā cilvēkam, ar kuru es biju kopā 9.5 mēnešus nešķiroties ne dienas? Būs grūti. īstenībā jau tagad ir grūti. Es zinu, ko sākotnēji nozīmē divas reizes nedēļā.. pirmos divus mēnešus tās tiešām ir 2 reizes nedēļā, pēc laiciņa jau trīs, pēc tam četras un pēc laika tās atkal ir septiņas dienas nedēļā. Tas viss ir laika jautājums. Tagad radusies dilemma - ko darīt, lai justos labāk - tīrīt māju vai tomēr sajaukt Finlandia kokteili, ieritināties segā un skatīties seriālu..
|
( Tiffany laivošanas ugunskristības )
|
Gulējām uz spiveniem un skatījāmies, kā ārā snieg.. - Cik pasaule ir maza! Kas to būtu domājis, ka mēs 2008. gadā kopā skatīsimies kā krīt sniegs un saceļas vējš, pušķosim kopīgi eglīti un plānosim kopīgu Jauno gadu.. - Ja es to būtu zinājis pirms pieciem gadiem, ka tagad gulēšu ar Tevi un skatīšos sniega krišanā, es droši vien sajuktu prātā. Rokas stiepiena attālumā, bet tomēr tik tāla.. Tomēr gaidīt Tevi - lieliskāko, kas ar mani noticis, ir fantastiski. Labi, ka es neko nezināju un Tu uzradies no zila gaisa, atkal. No rīta, kad viņš uzvārīja kafiju, samiegojies apsēdās man iepretīm un es gandrīz sāku raudāt, jo sapratu, ka sāku iemīlēties. Šorīt viņš dzēra to tikpat saldu, cik es, lai man arī tiktu kāds uzmundrinošais rīta rituāls, jo ūdens pietika tikai vienai kafijas krūzei. |
Spēcīgas rokas, pārāk lielu uzmanību un rūpes, kas spiež mani nost, es noteiki nemainīšu pret klikšķi, dvēseles smiekliem un laiku, kas lido ar vēja spārniem. |
Vakar, pareizāk, šorīt N. mācīju pareizi veidot teikumus, lai uzzinātu manu dvēseles stāvokli. Man jautājot, kā Tev iet? drīzāk dzirdēsi standrtfrāzi labi, normāli, nesūdzos, bet, ja pajautāsi kā Tu jūties? uzzināsi to, ko Tu gribi zināt, kā es jūtos no pirkstu galiņiem līdz matu galiņiem. |