Māsu banda no rīta parasti jau sāk mīņāties ap gultu diezgan agri, lai es ātrāk celtos. Puša šorīt izpildīja visu ierasto trokšņošanas un uzmanības pievēršanas programmu, kas nenostrādāja. Galējais līdzeklis - pavemt (tas mani vienmēr izceļ no gultas). Šodien tika apēstas piecas skujas, lai varētu pavemt (citos apstākļos skujas netiek ēstas).
Neparastais, ka arī Grušiks šorīt atzīmējās ar rīta gultas apmeklējumu un paņurdēšanu, ka bads ir tāds, ka nevar vairs paciesties. Pirmā reize pusotra gada laikā! Ok, to jau es zināju, ka daudzas lietas viņš no māsām mācās. Nu, ir apgūta jauna iemaņa. :D

es jau neko, to feisbuks

Vecāki šajā dienā (vēlākais nākamajā) vāca nost egli.
To katru reizi šajā dienā atceros. Pati gan eglei ļauju mūs priecēt ilgāk (kamēr jau tiešām nesāk birt). :)

Tik neparasti.
Sapnī redzēju cilvēku no pagātnes. Tagad dienā uzdūros tīklos citam cilvēkam, kurš saistīts ar to cilvēku, kuru redzēju sapnī. Speciāli neko nemeklēju un nepiedomāju, vienkārši tā sanāca.
Mulsinoši.

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.

Pēdējās dienās katru dienu nomirst kāda kultūras ikona, par kuru tiešām ļoti žēl, ka tā.
Gan latvieši, gan nelatvieši.

Iepriekšējā nedēļa bija nogurdinoša.
Darbs. Pēkšņi uzkritusī galda klāšana ar visu sagatavošanos pirms tam. Paši braucām ciemos. Vakar vienkārši gulšņājām pie Tv un interneta.
Šo nedēļu gribu mierīgu. Ar čībām kājās un mājas drēbēs.

Katru decembri manā pasta kastē iekrīt divi "Teātra Vēstnesis" numuri.
Nesaprotu, kādēļ.
Tagad otrajam jāmeklē jaunas mājas un lasītājs.