Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

Sestdien sanāca netīšām pavizināties ar vilcienu - Vivi. Latviešiem shēmotāja gars nav nekur nozudis atlika konstatēt. Tātad tiek nopirkta biļete aplikācijā, pēc tam konduktors viņu pārbauda vilcienā. Un tad izrādās pa vidu viņu vajag vēl piereģistrēt verķī, kas ja pareizi nopratu lielākoties nestrādā kā strādā. Kāda mārrutka pēc ir šī papildus reģistrācija vilcienā, kurš ko tādu ir izdomājis, un pieņemu ka tie pārbaudes verķi maksā vienkārši sasodīti dārgi. Nu labi atbildi es zinu, ka to vajag tam čalim, kas viņus uzstāda un apkalpo, bet kaut ko tādu izgrūzt cauri ar ir jāpamanās.

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

Zemākā gaisa temperatūra piektdienas rītā Latvijā bija -28,4 grādi Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas pie Ruģeļu ūdenskrātuves, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tas ir lielākais sals valstī kopš 2024. gada 8. janvāra, kad Daugavpils meteostacijā tika reģistrēti -29,5 grādi, bet "Latvijas Valsts ceļu" sensors pie Kārsavas toreiz rādīja -31,3 grādus.
Daugavpils centrālajā daļā gaisa temperatūra piektdienas rītā nenoslīdēja tik zemu kā novērojumu stacijā un vietām, iespējams, bija desmit grādus augstāka.
Vairāk nekā 20 grādu sals piektdienas rītā bija daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē. "Latvijas Valsts ceļu" novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija -26 grādi uz A2 šosejas pie Melturiem, netālu no Amatas upes.
Savukārt siltākā nakts un rīts bija Kurzemē pie Rīgas līča, kur termometra stabiņš vietām nenoslīdēja zemāk par -6..-8 grādiem.
Nākamās trīs naktis Latvijā gaidāmas vēl aukstākas - sals dažviet var pārsniegt 30 grādus, prognozē sinoptiķi

ikoniskais ģitārists

Vakar noskatījos Hamnet, laikam to dziļo domu tur nesapratu. Būšu pārsteigts, ja paņems oskaru, kā labākā filma.