Speciāli šajā sakarā vēlreiz noskatījos Kubrika Spartaku. Kaut kādas vārgas alūzijas raisās, bet tomēr cīņu ainas mūsdienās ir iemācījušies horeografēt nesalīdzināmi labāk. Un tas veco laiku puritānisms arī kaitina - visi staigā kārtīgi saģērbti, izņemot atsevišķus momentus.
Lai gan ar to visu ir jāsaka, ka Duglasa personības spēks un harizma ir neapšaubāmi. Tādēļ ir labi, ka B&S versijā viņi ir izraudzījušies pilnīgi cita ķermeniskā tipa Spartaku - ne pārāk garu un nebūt ne masīvu. Manuprāt, pareizi, jo Duglasu būtu ļoti grūti pārspēt.