02 May 2011 @ 02:45 pm
Dzīvnieki un valoda  
Jau dažus gadu desmitus dzīvnieku tiesību aizstāvji cīnās par dzīvnieku morālo statusu un labklājību. Tādējādi dzīvniekiem tiek piedēvētas tiesības un tie vairs netiek uzlūkoti kā mehānismi v.tml. būtnes ar kurām varētu izrīkoties pēc savām vēlmēm vai iegribām. Kaut kādā mērā šī cīņa par dzīvnieku tiesībām nedaudz atgādina arī citu apspiesto grupu atbrīvošanās cīņas. Taču mani nedaudz izbrīna, ka cīņa par dzīvnieku tiesībām ir pārgājusi arī uz cīņu par valodas lietojumu. Mēs varam pieņemt, ka vārds 'nēģeris' ir jāaizvieto ar vārdu 'melnais', jo tas ir apvainojošs noteiktas komūnas pārstāvim. Ok. Taču izrādās, ka daži dzīvnieku tiesību aizstāvji iz akadēmiskās vides ir izveidojuši sarakstu ar valodas vārdiem , kurus nenāktos lietot kārtīgam dzīvnieku aizstāvim un mīļotājam (pat ja pašiem dzīvniekiem tas nešķiet aizvainojoši). OUT: Vermin, Pests, Pets, Wild, Owners; IN: Free living, Free ranging, Free roaming.
Ja šī akadēmiķu pozīcija iegūs atzinību, tad arī latvju valodas lietotājiem vajadzētu jau laikus izdomāt alternatīvas ētiskai dzīvnieku apzīmēšanai.
 
 
( Post a new comment )
Avtonoms[info]junona on May 2nd, 2011 - 08:15 pm
Es nejaucu. Tikai norādu uz jūsu nekonsekvenci. Tad jūsu skatījumā dzīvnieku tiesības ir viena lieta, bet vardarbība pret dzīvniekiem ir kaut kas pavisam cits. Labi. Un kā tad mēs paskaidrosim, ka dzīvniekus nevar spīdzināt, turēt nepiemērotos apstākļos utt.
Cik nu es saprotu, tad 'tiesības' ir tikai viens veids, kā par šo jautājumu runāt, t.i., kā noteiktas darbības pret / ar dzīvniekiem var tikt klasificētas. Un šajā nozīmē tiesības vienmēr tik saprastas tikai ar atsauci uz, piemēram, kaitējumu utt.
Un gribētos zināt - kā tad mēs tā nonāksim līdz dzīvnieku tiesībām vēlēt utt? Teikt, ka kādai būtnei ir noteiktas tiesības nenozīmē teikt, ka viņai ir visas tiesības. Bērniem arī ir noteiktas tiesības, bet ir vesels lērums tiesību, kuru tiem nav (piemēram, tiesības vēlēt).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on May 2nd, 2011 - 08:32 pm
Tieši tālab, lai būtu maksimāli konsekvents šādā sarežģītā jautājumā, mēģinu visu vienkāršot, apgalvojot, ka arī bērniem nav tiesību. Ir pieaugušo tiesību ierobežojumi attiecībās ar bērniem, dzīvniekiem vai sabiedrisko kārtību utt. Tas arī viss. Pat, ja pieņems likumu, ka zaķi nedrīkst saukt par bailīgu, tad tas būs tikai pieaugušo tiesību ierobežojums, nevis zaķa tiesību ievērošana, jo zaķim tiesību nav un būt nevar līdz tam pašam brīdim, kamēr kāds zaķis uz šādām tiesībam skaidri un gaiši nepieteiksies.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Avtonoms[info]junona on May 2nd, 2011 - 09:59 pm
Tātad tiesības ir tikai tiem, kas "skaidri un gaiši" uz tām piesakās? Un jūs pieteicāties uz savām tiesībām?
Es uzskatu, ka bērniem tomēr ir tiesības. Tieši tāpat kā tās ir cilvēkiem, kas ir 'bērna prātā'.
Bet ok. Cik saprotu, "sarežģītajā jautājumā" kaut ko nevienkāršotu no jums izlasīt neizdosies. Tādā gadījumā - esmu runājis.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on May 2nd, 2011 - 10:17 pm
Saprotu, ka esmu vājš skaidrotājs, vienkāršoju neba tālab, lai kaut ko ļoti vispārinātu, bet, lai pamēģinātu izskaidrot, kā saprotu tiesību uzbūvi. Iespējams, nepareizi, protams.

Pamēģināšu vēlreiz - tiesības ir tiem, kas spēj savas tiesības vienā vai otrā veidā aizstāvēt. Bērniem šādu tiesību nav, kādu pārkāpumu pret bērniem gadījumā valsts realizē savas tiesības ierobežot to cilvēku tiesības(piemēram, vecāku), kas kaut kādā veidā ir noziegušies attiecībā pret tiem pašiem bērniem.

Atgriežoties pie tiem pašiem dzīvniekiem, viņiem būtu tiesības tad, piemēram, ja kāds cilvēks sistu un mērdētu badā savu suni un sunim būtu tiesības vērsties tiesā un pieprasīt taisnīgu atlīdzību par savām ciešanām. Kas nav mazsvarīgi - sunim būtu tiesības arī nevērsties tiesā un piedot savam pāridarītājam. Taču sunim nav šo elementāro izvēles tiesību, nav. Tā vietā ir valsts tiesības vienkārši sodīt suņa saimnieku par nežēlīgu attieksmi.

Ai, ko nu te cenšos, tāpat tas viss būs kā ar zirņiem pret sienu*.

*Lūdzu atvainot visus zirņus un sienas kā arī to pārstāvjus par neapdomīgi izvēlētu un neapšaubāmi diskriminējošu izteicienu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Avtonoms[info]junona on May 2nd, 2011 - 11:30 pm
Jocīgi jums sanāk. Tātad, pašlaik man ir tiesības (jo es spēju savas tiesības "vienā vai otrā veidā aizstāvēt" (man nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, bet lai jau paliek), bet ja, piemēram, es esmu bezsamaņā (vai nu uz kādu laiku, vai arī neatgriezeniski), tad man nekādu tiesību nav (jo aizstāvēt es tās nevaru).
Es tomēr atļaušos vēlreiz uzdot jautājumu, kuru jau uzdevu iepriekš, bet "kā ar zirņiem pret sienu". Tātad, ja vecāki nodara pāri bērniem, tad "valsts realizē savas tiesības ierobežot" viņu tiesības. OK. Bet tagad, lūdzu, paskaidrojiet, kā pamatot šādu vecāku tiesību ierobežošanu. Es atbildētu - vecāku tiesības tiek ierobežotas, jo viņi pārkāpj bērna tiesības. Bet kāda būtu jūsu atbilde?
Un kāpēc tiesības šeit tiek saprasta kaut kādā šauri legālā nozīmē (t.i., tiesības vērsties tiesā, prasīt atlīdzību utt)? Tiesības uz tā saucamajām pamatbrīvībām - t.i., tiesības uz vārda brīvību, dzīvību, īpašumu utt. ir jebkādu legālu tiesību pamatā. Turklāt kāpēc ir jāpieņem, ka tiesības nāk kaut kādā paketē, t.i., vai nu tev nav nekādu tiesību (kā jūsu minētajam ezim, kurš nemaksā nodokļus) vai arī tev ir pilns pilsoņa komplekts (tiesības vērsties tiesā utt.) Vai nevar pieņemt, ka tiesības kaut kā tiek samērotas ar dažādo būtņu spējām, t.i, ir tiesības, kas ir bērniem, tiesības, kas ir kompetentiem pieaugušajiem; un līdzīgā veidā arī tiesības, kas ir dzīvniekiem (kuriem nav nedz vajadzības, nedz arī spēju piedalīties vēlēšanās).
(Reply) (Parent) (Link)