Es nejaucu. Tikai norādu uz jūsu nekonsekvenci. Tad jūsu skatījumā dzīvnieku tiesības ir viena lieta, bet vardarbība pret dzīvniekiem ir kaut kas pavisam cits. Labi. Un kā tad mēs paskaidrosim, ka dzīvniekus nevar spīdzināt, turēt nepiemērotos apstākļos utt.
Cik nu es saprotu, tad 'tiesības' ir tikai viens veids, kā par šo jautājumu runāt, t.i., kā noteiktas darbības pret / ar dzīvniekiem var tikt klasificētas. Un šajā nozīmē tiesības vienmēr tik saprastas tikai ar atsauci uz, piemēram, kaitējumu utt.
Un gribētos zināt - kā tad mēs tā nonāksim līdz dzīvnieku tiesībām vēlēt utt? Teikt, ka kādai būtnei ir noteiktas tiesības nenozīmē teikt, ka viņai ir visas tiesības. Bērniem arī ir noteiktas tiesības, bet ir vesels lērums tiesību, kuru tiem nav (piemēram, tiesības vēlēt).

Tieši tālab, lai būtu maksimāli konsekvents šādā sarežģītā jautājumā, mēģinu visu vienkāršot, apgalvojot, ka arī bērniem nav tiesību. Ir pieaugušo tiesību ierobežojumi attiecībās ar bērniem, dzīvniekiem vai sabiedrisko kārtību utt. Tas arī viss. Pat, ja pieņems likumu, ka zaķi nedrīkst saukt par bailīgu, tad tas būs tikai pieaugušo tiesību ierobežojums, nevis zaķa tiesību ievērošana, jo zaķim tiesību nav un būt nevar līdz tam pašam brīdim, kamēr kāds zaķis uz šādām tiesībam skaidri un gaiši nepieteiksies.

Tātad tiesības ir tikai tiem, kas "skaidri un gaiši" uz tām piesakās? Un jūs pieteicāties uz savām tiesībām?
Es uzskatu, ka bērniem tomēr ir tiesības. Tieši tāpat kā tās ir cilvēkiem, kas ir 'bērna prātā'.
Bet ok. Cik saprotu, "sarežģītajā jautājumā" kaut ko nevienkāršotu no jums izlasīt neizdosies. Tādā gadījumā - esmu runājis.

Saprotu, ka esmu vājš skaidrotājs, vienkāršoju neba tālab, lai kaut ko ļoti vispārinātu, bet, lai pamēģinātu izskaidrot, kā saprotu tiesību uzbūvi. Iespējams, nepareizi, protams.

Pamēģināšu vēlreiz - tiesības ir tiem, kas spēj savas tiesības vienā vai otrā veidā aizstāvēt. Bērniem šādu tiesību nav, kādu pārkāpumu pret bērniem gadījumā valsts realizē savas tiesības ierobežot to cilvēku tiesības(piemēram, vecāku), kas kaut kādā veidā ir noziegušies attiecībā pret tiem pašiem bērniem.

Atgriežoties pie tiem pašiem dzīvniekiem, viņiem būtu tiesības tad, piemēram, ja kāds cilvēks sistu un mērdētu badā savu suni un sunim būtu tiesības vērsties tiesā un pieprasīt taisnīgu atlīdzību par savām ciešanām. Kas nav mazsvarīgi - sunim būtu tiesības arī nevērsties tiesā un piedot savam pāridarītājam. Taču sunim nav šo elementāro izvēles tiesību, nav. Tā vietā ir valsts tiesības vienkārši sodīt suņa saimnieku par nežēlīgu attieksmi.

Ai, ko nu te cenšos, tāpat tas viss būs kā ar zirņiem pret sienu*.

*Lūdzu atvainot visus zirņus un sienas kā arī to pārstāvjus par neapdomīgi izvēlētu un neapšaubāmi diskriminējošu izteicienu.

Jocīgi jums sanāk. Tātad, pašlaik man ir tiesības (jo es spēju savas tiesības "vienā vai otrā veidā aizstāvēt" (man nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, bet lai jau paliek), bet ja, piemēram, es esmu bezsamaņā (vai nu uz kādu laiku, vai arī neatgriezeniski), tad man nekādu tiesību nav (jo aizstāvēt es tās nevaru).
Es tomēr atļaušos vēlreiz uzdot jautājumu, kuru jau uzdevu iepriekš, bet "kā ar zirņiem pret sienu". Tātad, ja vecāki nodara pāri bērniem, tad "valsts realizē savas tiesības ierobežot" viņu tiesības. OK. Bet tagad, lūdzu, paskaidrojiet, kā pamatot šādu vecāku tiesību ierobežošanu. Es atbildētu - vecāku tiesības tiek ierobežotas, jo viņi pārkāpj bērna tiesības. Bet kāda būtu jūsu atbilde?
Un kāpēc tiesības šeit tiek saprasta kaut kādā šauri legālā nozīmē (t.i., tiesības vērsties tiesā, prasīt atlīdzību utt)? Tiesības uz tā saucamajām pamatbrīvībām - t.i., tiesības uz vārda brīvību, dzīvību, īpašumu utt. ir jebkādu legālu tiesību pamatā. Turklāt kāpēc ir jāpieņem, ka tiesības nāk kaut kādā paketē, t.i., vai nu tev nav nekādu tiesību (kā jūsu minētajam ezim, kurš nemaksā nodokļus) vai arī tev ir pilns pilsoņa komplekts (tiesības vērsties tiesā utt.) Vai nevar pieņemt, ka tiesības kaut kā tiek samērotas ar dažādo būtņu spējām, t.i, ir tiesības, kas ir bērniem, tiesības, kas ir kompetentiem pieaugušajiem; un līdzīgā veidā arī tiesības, kas ir dzīvniekiem (kuriem nav nedz vajadzības, nedz arī spēju piedalīties vēlēšanās).