I. Šuvajeva saruna ar O. Hefi. (KF) Cita starpā mani sajūsmina mēģinājums O. Hefi ievilkt lokālās intrigās. Mērķis, protams, ir vairāk vai mazāk skaidrs - ja nu būs problēmas,tad varēs vilkt ārā šādas intervijas un izteikties, ka aiz mums stāv teju vai viss vācu filozofijas intelektuālais zieds v.tml. Taču ir jauki, ka O. Hefe vēlreiz atgādina, ka filozofijas deformēšana ir ne tikai vēršanās pret lokālo filozofiju (protams, ja ticam, ka studiju programmas izmaiņa ir vienlīdzīga ar filozofijas iznīcināšanu), bet arī Teherānas konference Irānā, kuras ietvaros tipa tiks svinēta pasaules filozofijas diena. (Un uz kuru, kā runā, ir sataisījies dažs labs latvju filozofijas funkcionārs).

– Iedomājieties: pirmā kursa filosofijas students paziņo – viss ir novecojis, nauda tiek izšķiesta, bet vajadzīga ir eksperimentālā filosofija, viss mācību plāns ir pārveidojams. Šāda prātošana un apmelošana tiek izplatīta medijos. Pat vairāk. Rektors to visu slepus atbalsta. Vai kaut kas līdzīgs Vācijā var notikt?
– Funkcionējošā demokrātijā – atļaušos Vāciju par tādu uzskatīt – iesākumā publiski tiktu izklāstītas visas svarīgākās lietas un tad tiktu diskutēts. Turklāt pastāv spēku un pretspēku savijums, tostarp daudzi mediji, tā ka kaut kas tāds ja arī nebūtu vienkārši neiespējams, tad tas būtu ārkārtīgi mazticams.

– Ko jūs kā pasaulslavens filosofs un LU Goda doktors varētu darīt, lai novērstu šādus mēģinājumus deformēt vai pat likvidēt filosofiju?
– Pirmām kārtām es ar to iepazītos un tad paceltu savu balsi, kā to, piemēram, pavisam nesen izdarīju filosofijas konferencē Teherānā.

– Kāds, jūsuprāt, ir cēlonis šādiem mēģinājumiem sagraut filosofiju?
– Parasti ir vairāki cēloņi: nozaru konkurence, reizēm pat nozaru nenovīdība, mēģinājums apklusināt nevēlamas balsis, strīds par gandrīz vienmēr trūcīgo finansējumu. Politikā dominējošā cīņa par varu, ietekmi un atzīšanu, ne pēdējokārt par finanšu resursiem, neapstājas universitātes politikas priekšā.