Lai arī es neatkāpjos no pārliecības, ka Šlesera kapaņas domātājiem vārds 'cieti' neko īsti nenozīmē, taču taisnības labad ir jāpiezīmē, ka šāds vārds tik tiešām pastāv un ir lietots latvju literatūrā. Lūk, piemēram, citāti iz Blaumaņa stāstiņa "Bērtuļa pirksts":

"Šos vārdus izrunājis, Pēteris valgu ap salāpīto mēteli sarāva cieti un izgāja ārā."

"Viņš tuvojās galdam, gribēdams uz tā nolikt cimdus. Bet piepeši, Pēterī cieti ieskatījies, tas iesaucās: "Pēter! Ko tu te dari?"

"Domas, kas Bērtuļam tik tā nejauši bij iešāvušās prātā, pārvērtās par jo cietāku nodomu, jo tuvāk ložu laiks pienāca."

"Un tad man tīšu prātu būs jāiet citur rūmes meklēt? To gan no tevis nebūtu domājis, krusttēv, ka tu tik ciets būsi."

"Ka Ieva viņa neprecēs, no tā Pēteris cieti bij pārliecināts, bet ne tik cieti no tā, ka viņa to tik tādēļ vien bij atraidījuse, ka tā domājās priekš viņa esam par vecu."