Izrādās, ka ir šādi:

Piemēram, šodien daudzi uzskata budismu par filozofiju. Tā tas ir tiktāl, ka mācība ir pilnībā loģiska. Domas skaidrība ir dabisks budisma prakses rezultāts, un tā rodas no neierobežotas iekšējā izplatījuma pieredzes. Lai arī domas skaidrība, protams, ir viens no prāta pilnīgas attīstības faktoriem, kālab tad budisms nav filozofija? Tāpēc, ka budisms izraisa dziļas pārmaiņas cilvēkos, kas sāk to praktizēt. Filozofija izskaidro lietas formālajā vārdu un ideju līmenī, bet, kad grāmatas tiek noliktas atpakaļ plauktā, nekas daudz nemainās.

Turpretī Budas mācība darbojas vispusīgi. Tā ved uz neatgriezeniskām pārmaiņām, sniedzot risinājumu iekšējām un ārējām norisēm, kas tiek pārdzīvotas ik dienu. Pielietojot mācību dzīvē, var dziļi pārliecināties par tās noderīgumu un sajust, kā visas ikdienas dzīves situācijas caurstrāvo jēga un izaugsme. http://buddhism.lv/lv/teaching/doctrine.html