27 January 2010 @ 11:40 am
Pēteris un tukšums  
Domāju, ka varu iztikt bez komentāriem, jo teksts labi runā pats par sevi:

"[...] jo par veselā saprāta klātbūtni tagadnes cilvēkā, bet jo īpaši t.s. māksliniekā iespējams spriest vien varbūtības izteiksmē, tāpēc mūsu (21. gadsimta sākuma 'cilvēces') ikdienas rīcība, radītie artefakti un attiecības visbiežāk par saprātu, kur nu vēl veselo, neliecina."

"Pietiekami ilgi dažādi liberālo intelektāļu spriedelējumi ir jaukuši cilvēkiem galvu, lai šajās galvās būtu izveidojies melno caurumu zvaigznājs. Liekas, pirmais, kas šajā zvaigznājā ir pazudis, ir pats cilvēks kā garīga substance. Pāri palicis tikai bioloģisks ķēms."

Bankovskis Pēteris: Melno caurumu zvaigznājs. (Studija nr. 69; 44-45.lpp.)
 
 
( Post a new comment )
helvetica[info]helvetica on January 27th, 2010 - 12:25 pm
nu, tādā ziņā, ka, šķiet, bailes ir iematotas, iepazīstoties ar ļauno postmodernismu. Bet postmodernisms notika tik sen! vismaz to, ko redzu/lasu/dzirdu apkārt tikai pastarpināti saistu ar postmodernismu - ir citas problēmas, citas nostādnes un - nē - es nejūtos slikti vai apdraudēti dzīvojot šeit un tagad šajā 'doomed pasaulē'. tāpēc, fak, uzsit asini visi šitie pēc 19.gs. sentimentālisma ņaudētāji
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on January 27th, 2010 - 12:40 pm
Man gan neuzsit asini.. liekas skumji. Protams, varbūt pats uz vecumu sākšu spriedelēt un sprediķot. hū nouz?
(Reply) (Parent) (Link)