Man kaut kā arī likās, ka šis aizraujošais stāsts ir izzīsts no... nu, no kurienes Sakss parasti tos izsako (jūtat simbolismu?).

Nespēju iedomāties truleni Liepiņu rakstām tik sasodīti atraktīvus e-pastus. Ja jau viņš prot šādi izteikties, tad arī libretus mierīgi varētu pats kapār. Dimitera stilu imitēt ir visai viegli, jo viņš savā blogā izpaužas tā, ka par maz nebūs (iemetot tur kaut vai paviršu skatu, Nila versija, ka viņš cieš no kreativitātes trūkuma, arī zaudē lielu daļu kredibilitātes).

Bet par stāstu, protams, visu cieņu. Izklaide uz goda!