Nu, var pastrīdēties. Kureiši "M"ilestība skumju laikā", vismaz tad, kad lasīju, ari būtu no manis 1 * dabūjusi (neņemos apgalvot, ka ari tagad, vajadzētu pārlasīt..), Rušdi, ja nezina visu to politisko blablabla aizmuguri, ari tāds īzī romānists, Naipolam arī nav ne-nevainas, Džumpa Lāhirī ir izteikti "latviska" jeb 'indiska', Arundhati roja moš vēl.
Ļoti iespējams, ka viņi jēdzigi šķiet tieši tāpēc, ka ir sveši - saturs eksotisks un personīgā ieinteresētība netraucē tvert formas foršumu. Ir nācies lasīt arī visādus serbus un horvātus, kas tiešā un pāŗnestā nozimē īd par savu sūro nācijas pieredzi, kariem un traģēdijām, bet bija interesanti. Varbūt savējie besī, jo nav iespējas atkāpties, abstrahēties...