Kā zināms, tad komunikācija ar enģeļiem vai gariem ir visai nedroša padarīšana. Dažam labam izdodas pieslēgties pie trubas pastāvīgi - kā, piem., Kūlim, bet citiem šis pieslēgums ir nedaudz traucēts. Taču - lai arī es neesmu tulkotājs - šķiet, ka tulkošanā darbojas septuagintas princips.
Ņemsim par piemēru manis tikko izdomāto 90 un 129.lpp metodi. Proti, no vienas grāmatas tiek paņemta 129.lpp, bet no otras 90.lpp. Protams, tas apliecina izvēles nejaušību.
Paņemam divas nejauši izvēlētas grāmatas: R.Barts: Camera Lucida. (LMC 2006), tulk.I. Lapinska un Dž. Kalers: Barts. (Satori, 2008). tulk. A. Baklāne, bet Barta fragmentus - A. Gaile.

Divi fragmenti:

'Jo tas, ko esmu zaudējis, nav kāda Figūra (Māte), bet gan būtne, un nevis būtne, bet gan īpašais tajā (dvēsele) - nevis nepieciešamais, bet neaizstājamais. Es varēju dzīvot bez Mātes (mēs visi to darām, agrāk vai vēlāk), bet dzīve, kas man atlika, bija noteikti un līdz pat beigām tāda, par ko nevar teikt neko īpašu (bez īpašībām).' (Camera Lucida 90.lpp.)
'Jo tas, ko esmu zaudējis, nav kāda Figūra (Māte), bet gan būtne, un nevis būtne, bet gan īpašais tajā (dvēsele) - nevis nepieciešamais, bet neaizstājamais. Es varēju dzīvot bez Mātes (mēs visi to darām, agrāk vai vēlāk), bet visa mana atlikusī dzīve būtu absolūti un pilnīgi tāda, par ko nevar teikt neko īpašu (bez īpašībām).' (Barts 129.lpp.)

Šī fragmenta tulkošanas gaitā - kā redzams, bija itin veiksmīga komunikācija ar eņģeļiem un traucējumi bija ļoti niecīgi. Taisnības labad ir jāatzīmē, ka citi fragmenti nepārklājas (acīmredzot, komunikācija uz kādu laiku bija pārtrūkusi). Taču jebkurā gadījumā paliek neatbildēts jautājums - vai tiešām neviens no tulkotājiem nezināja, ka ir izdota R. Barta grāmata? Tiešām neticu, ka divu gadu laikā šo informāciju nevarēja uzzināt.
Vai tas ir plaģiāts (cik nu to var attiecināt uz vienu teikumu) - par to es negribu un neesmu kompetents spriest. Taču citējot kādu tekstu par Kūļa plaģiātu: 'Pat paturot prātā to, ka datorprogrammas neņem vērā būtībā vienu un to pašu vārdu, pat ja tas, atbilstoši dažādos laikos piekoptai praksei, rakstīts nedaudz atšķirīgi, “kopīgo” vārdu un frāžu apjoms atsevišķos tekstu fragmentos ir pārsteidzoši augsts – ap 75%.' Šis 'kopīgo' vārdu skaits citētajos R. Barta teikumos ir virs 75%. Turklāt ir skaidrs, ka fragmentu tulkošana ir piņķerīga padarīšana, jo nezinot kontekstu, ir viegli kļūdīties. Tāpēc normālā gadījumā būtu ļoti pašsaprotami, ka tulkotājs iespēju robežās konsultējas ar citu veikto tulkojumu. Bet - arī korekti uztaisa atsauces. Ja tulkojums netiek izmantots, tad tas arī tiek pateikts, lai nerastos lieki pārpratumi - kā šajā gadījumā.
Protams, kāds varētu teikt: Kūļa un Gailes izdarītais ir nesalīdzināms. Kūlis nospieda grāmatu (-as), bet Gaile, iespējams, tikai vienu teikumu. Taču - ja nesāksim ar mazām lietām, tad vēlāk būs jāsaskaras ar jau daudz nopietnākām sekām. Ar ko, domājiet, sāka Kūlis? - visticamāk, ka arī ar vienu mazu fragmentiņu.
Ja kāds vēl nav sapratis, tad augstākminēto var uztvert kā joku.

UPD. Salīdzinājumam txt fragments, kad Gaile netiek Svētā Gara uzrunāta:
'neskaidra, nejauša, pat ciniska fenomenoloģija, kura ļoti labprātīgi piekrita sagrozīt savus principus vai no tiem izvairīties, pieskaņojoties manas analīzes untumiem.' (Gaile - 116.lpp.)
'nenoteikta, vaļīga, pat ciniska fenomenoloģija, tik viegli tā ļāva deformēt un apiet savus principus, ja analizējot man tas labpatika' (Lapinska - 31.lpp.)