ja tu domā ar galvu, tad parasti, pat ja iznākums nav tāds, kā sākumā iecerēts, tu nejūti īpašu 'kļūdīšanās' sajūtu vai nožēlu. Darīji, ko varēji.

(Neredzu, kur ir problēma palasīties partiju programmas, palasīties politika,lv diskusijas, delnas un kādas tur vēl ne mājas lapas, sliktākajā gadījumā, ja pavsiam nav lāga, aizbraukt un satikt vaigā savus varoņus, kā nekā viņi visu laiku aģitēja savās budās - varēji iet un runāties vai sarunāt kādu privātu laiku vai epastu saraksti. Ja tas patiešām interesētu. Bet nevarēt ir negribēt. Tā vietā, lai atzītu, ka interesantāk ir ēst jogurtu un mīlēties, nevis par kaut kādu blodī politiku domāt, veiglāk ir izdomat visvisādas atmazkas par ne-ideālajiem zvaigžņu vai emociju stāvokļiem)