thel
02 June 2011 @ 10:09 pm
Situacionisms un mītiņi  
Par šīsdienas balsojumu - bļeģ. Vismaz prieks, ka izrādīju savu attieksmi pie Saeimas un biju līdz pirmā balsojuma rezultātiem (tiesa, no rīta nespēju nokļūt pie Saeimas un par to atvainojos komrādem [info]antons_v ). Pats pasākums nebija nedz labāks, nedz arī sliktāks par visiem pārējiem uz kuriem esmu bijis. Delnas aktīvisti sporādiski kļūst aktīvi ar dažiem izsaucieniem, informācijas nodošanu tālāk utml. Deputāti un tiem pietuvinātie ik pēc brīža izgāja ārā. 'Labajiem' tika ovācijas un viņi arī nekautrējās pastaigāties un parunāties ar cilvēkiem. 'Sliktie' tika ūjināti un izsvilpti. Ilgu laiku tās bija vienīgās izklaides.

Dabūjām sarkanās kartītes. Uz tām bija jāraksta vēlējums deputātiem. Komrāde [info]unbeliever uzrakstīja kategorisko imperatīvu. Savukārt man sanāca uzrakstīt utilitārisma maksimu.

Vienmuļo gaidīšanas noskaņu nedaudz kliedēja kāds labi ģērbts un kopts vīrietis labākajos gados. Viņš ap sevi sapulcināja policistus un skaļā balsī pie Saiemas ēkas klāstīja kaut kādu nacionālo dadaismu, rādīja kartes un savu pasi. Ap viņu sapulcējās žurnālisti un interesenti - viņu fotogrāfēja u.tml. Kamēr šim vīram bija pievērsta visu uzmanība, uz Saeimas trepēm stāvēja Kursīte. Vairākas minūtes pagaidījusi un nesagaidījusi tautas mīlestības apliecinājumus, Kursīte lēnām iečāpoja atpakaļ Saeimā. Taču šā vīra izpausmes man lika iedomāties, ka arī Latvijā situacionisms nevaid miris.