Filozofi ir vārgi. Tā bija mana pirmā doma šorīt. Īpaši slikti viņi panes aukstumu (varbūt tas ir īstais iemesls, kāpēc filozofija radās Grieķijā? Nīče arī minēja klimata ietekmi uz domāšanu). Nabaga Bēkons nosala līdz ar savu vistu. Dekarts arī saaukstējās, dabūja pneimoniju, jo agri no rīta cēlās un devās apmācīt karalieni. Es pamodos neapsildītā telpā. Iegāju dušā un apcerēju, ka mana nāve varētu būt līdzīga Dekarta dzīves nobeigumam. Drebinādamies dzēru kafiju un nedaudz vēlāk devos uz universitāti.
Savam vārgumam gribās pretnostatīt īstus vīrus. Piemēram, Šekltona ekspedīciju antarktikā. Lūk, šie vīri spēja izdzīvot daudzus mēnešus lielā aukstumā ar ārkārtīgi minimālu pārtikas daudzumu. Un visi (!) izdzīvoja. Visu cieņu.

upd. Tikko pieslēdza apkuri. Nemiršu filozofa nāvē.