Izrādās, ka "tradicionālās" vērtības var kritizēt tikai no (neo)marksistu pozīcijām. Runā arhibīskaps: «Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags."
(https://nra.lv/latvija/274204-arhibiskaps-janis-vanags-sabiedriba-notiek-mulsinosas-parvertibas.htm?fbclid=IwAR2IDXK2P08DwsezAmnOrWBPXwzX2CtUQvVdjzAyHH9Wr4JsG4aO0973GYY)

P.S. Vieglai lasīšanai. Tas ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, ka marksisms un reliģija, tradicionālās vērtības u.tml. obligāti neizslēdz viena otru.
(https://tif.ssrc.org/2009/09/17/religion-for-radicals-an-interview-with-terry-eagleton/)