"Latvijas Republikas Tiesībsargam,
Latvijas Republikas Kultūras ministrijai,
Portāla „Delfi” galvenajam redaktoram un izdevējiem,
Literatūras mēnešraksta „Karogs” galvenajai redaktorei un izdevējiem

Agita Draguna, p.k. xxxxxx-xxxxx,
dzīv. xxxxxxxxxx,

PRASĪBAS PIETEIKUMS


Uzskatu, ka būtiski pārkāptas manas ar likumu garantētās tiesības:
1) plašai publikai sniegtas nepatiesas ziņas – jo starp mani un Ronaldu Briedi (1980) nekad nav bijušas intīmas vai romantiskas attiecības, kaut arī ilgstoši esam bijuši un joprojām esam labi draugi,
2) notikusi preses iejaukšanās pilsoņu personiskajā dzīvē, kas aizliegta un sodāma saskaņā ar likumu,
3) publikācija satur izteikumus, kurus uzskatu par cieņu un godu aizskarošiem – gan man, gan Ronaldam Briedim, gan būtībā jebkuram lasītājam, kurš spēj iztēloties, kā būtu, ja arī par viņa personīgo dzīvi kāds presē drīkstētu pafantazēt un paspriedelēt tik aizskarošā, nepatiesā un neslavu ceļošā veidā.
Uzskatu šo publikāciju par mani kompromitējošu īpaši tādēļ, ka man (cik zinu, arī Ronaldam Briedim) nekad nav bijusi tendence uz īslaicīgiem romāniem (kas ir tik izplatīti māk mākslinieku vidē), jo augstāk vērtēju ilgstošas, uzticamas attiecības un ģimenes vērtības. Audzinu divus skolas vecuma bērnus, kuriem arī mana reputācija ir svarīga, un laika posmā, kurš, domājams, aprakstīts šajā publikācijā, oficiāli biju precējusies. Kā Latvijas Rakstnieku savienības biedriem gan man, gan Ronaldam Briedim potenciālais lasītāju loks sakrīt ar žurnāla „Karogs” mērķauditoriju, līdz ar to uzskatu, ka šī publikācija mums var kaitēt arī profesionālā ziņā, radot nepatiesu publisko tēlu un nepelnīti noskaņojot pret mums to lasītāju daļu, kuriem autoru morālā reputācija ir svarīga – savukārt man tieši šīs sabiedrības daļas viedoklis par mani ir vissvarīgākais.
Arī aprakstīto izfantazēto attiecību nožēlojamā daba nevienam godu nedara.
[..]
Pieļauju, ka gadījumā, ja mūs ar Ronaldu Briedi patiešām būtu saistījušas tāda veida tuvākas attiecības, šāda publikācija mūs aizskartu vēl nesalīdzināmi sāpīgāk tās izsmējīgās, pazemojošās attieksmes dēļ. Neizprotams, taču aizskarošs ir arī veids, kādā pieminēts hitleriskās Vācijas kāškrusts, kas mūsu valstī ir aizliegta simbolika.
[..]
Lūdzu Tiesībsargu un Kultūras ministriju izvērtēt un sniegt rakstisku un publisku atzinumu, vai pieļaujama šādu publikāciju parādīšanās literārā žurnālā un ziņu portālā, uzdodot to par literāru tekstu, un izvērtēt, vai tā mākslinieciskās kvalitātes dod tiesības to publicēt ar reāli eksistējošu un lasītājam atpazīstamu personu vārdiem, kuru identitāte turklāt konkretizēta, norādot profesiju. Lūdzu izvērtēt, vai pastāvošā tiesiskā sistēma valstī pietiekami aizsargā pilsoņus no preses, postmodernās mākslas un tās kalpu visatļautības un vērtību dezorientācijas, un vai ir kāds pamats šo mākslu vērtēt augstāk par cilvēku likteņiem. Lūdzu izvērtēt, vai šajos un citos masu informācijas līdzekļos netiek līdzīgi pārkāptas arī citu pilsoņu tiesības – tā kā neesam devuši šīm tenkām iemeslu, šķiet, līdzīgās tenkās gultā kopā minēti varētu būt jebkurš ar jebkuru.