"Jebkuram utilitāristam", stingri un principiāli atzīstot tikai derīguma principu (un iedomājoties, ka rīcības sekas ir skaidri paredzamas), spīdzināšana kā reizi sagādā diezgan maz problēmu; lielākas problēmas sagādā jautājumi par "paņemt teroristu, sadalīt pa gabaliem un izdalīt orgānus tiem daudzajiem, kas nomirs, ka steidzīgi nepārstādīs"; savukārt tas ieved problemātikā, kas manās acīs ir tik derdzīga, ka pat negribas spriest, vai tā ir 'nopietna'.

Pie svarīgākā: Tu esi otrais cilvēks no "nopietniem latviešu filozofiem" (trešais, ieskaitot Ivaru Ījabu), kas, reaģējot uz šo recenziju, man saka vai it kā saka, ka, jā, arī viņš spīdzināšanu uzskata par atvērtu ētisku jautājumu. Esmu ļoti pārsteigta par to. Faktiski, nevaru atgūties :) Ja es to būtu zinājusi, būtu (pārvarējusi derdzīgumu un) centusies jautājumu izvērst.