Daudz šajos jautājumos neorientējos, bet man šķiet, ka jebkuru mākslas darbu var arī novērtēt tikai estētiski. Vienkāršoti izsakoties, kā izskatās, vai izklausās, bez iedziļināšanās domā un tās kontekstā. Skaidrs, ka ar kontekstu arī saistās šādas interpretācijas problēmas un visādas robežas starp estētiku un visu pārējo. Es neko daudz par šo nezinu, bet spēju nereti aplūkot, lasīt tekstu, vai klausīties kaut ko un utvert to virspusēji, iespējams, kā ēdienu. Vai piemēram, "Antikrists" sākums ar krītošo bēbi, Hendeli un sniegu - ir 'tīri vizuāli' skaists skats. Un, protams, līz ar ko mēs sākam iedziļināties, kuros elementos šis skaistums ir rodams, tā 'tīri vizuāli' sāk izplūst. Tāpat kā mans komentārs.