Ja godīgi, arī man šī grāmata neiekļaujas nevienā pieredzes atlasītajā literatūras žanrā, kas gan netraucē ar interesi lasīt. Tikai, atšķirībā no recenzijas autora, es sajūtu, ka "rokās nonācis kaut kāds nerediģēts un nenoslīpēts melnraksts akadēmiskam pētījumam par Rolava veiktajiem Kanta darbu tulkojumiem, kas kļūdas pēc iesiets nepareizos vākos" aizstāju ar domu, ka nekā no literatūras nejēdzu un, visticamāk, tas gluži vienkārši ir man nezināms un jauns jauns stāstīšanas veids.

Savulaik ar dažiem pudeles brāļiem pie alus kausa spriedelējā°, kāpēc dievzemītē neveidojas vēsturnieku publiskās diskusijas, jo tas taču būtu interesanti gan pašiem autōriem (kā mazformāta disputa vingrinājumi, tēžu slīpēšana), gan publikai no malas. Krēsliņš to noformulēja kodolīgāk: un nebūs nekad, jo ja es uzrakstīšu recenzijā arī to, kas nepatīk, autōrs pārstās mani sveicināt un viņa draugi tāpat, savukārt tikai slavēt (kur tad paliek vārds "kritika"?) - izdevniecības PR ļaudis to labāk prot. :)

Jā, biogrāfijas žanrs pie mums ir tāds, maigi sakot, izļurbis, un niknums par to lielā mērā noteica un veidoja formu.

Par to kā reizi pirms laika aizdomājos, ka tās biogrāfijas tradicionāli tiek rakstītas kā tāds paplašināts šķirklis Konversācijas vārdnīcā, un trakoti grūti samērot dzīves gājumu ar šīs pašas personas dzīves saturu, tb domām, idejām un centieniem.

Aizsūtīju tev dāvanu iz Rolava mantojuma - lasījis noteikti būsi, bet varbūt plauktā nav. :)