Pašu Andersonu viņš, izskatās, ka nav lasījis. Tāpat kā seminālo Barta eseju 'Etniskās grupas un robežas'.
Turklāt, kultūras esenciālisms ir ļoti problemātisks, bet tas vēl būtu diskutējami. Bet diemžēl šķiet, ka viņam ar "vairāk vai mazāk noturīgas nacionālās identitātes esamību" problemātika varētu teikt, ka beidzas, lai gan tur, būtībā, visa jautrība tikai sākas.
Nemaz nerunājot, ka kultūras un nacionalitātes vienādošana ("Veids, kādā kultūra (nacionālā identitāte) notiek") ir kategoriju kļūda, viegli izsakoties.
Bet tas, ka "bieži vien nacionālās identitātes saknes tiek meklētas (un arī atrastas) aizvēsturiskā senatnē" ir primoridālisms, ko bieži argumentācijā izmanto nacionālisti un tiem pietuvināti ideologi.
Īsāk sakot, grūti piekrist.