Runā, ka pavisam drīzumā grāmatnīcu plauktos nonāks pēdējo gadu skandalozākās filozofijas grāmatas tulkojums latviešu valodā. Runa, protams, ir par I. Kanta "Tīro prāta kritiku". Par šī tulkojuma saturu man ir aptuvena nojausma. Tāpēc mani vairāk interesē iespējamais tulkotāja pēcvārds. Es iedomājos par dažām visnotaļ ticamām (izņemot b) iespējām, kas varētu tematiski parādīties priekš(pēc-)vārdā.

a) tulkotājs mēģinās pierādīt, ka Rolavs nav bijis filozofs un tāpēc labi nesaprata Kantu. Tādējādi argumentēt a fortiori, ka viņa filozofiskā teksta tulkojums ir labāks.
b) pierādīs, ka ir īstais Kanta zinātājs atšķirībā no pārējiem amatieriem. Uzrakstīs apjomīgu un argumentētu apcerējumu par I. Kanta darbā aplūkotājām tēmām.
c) rakstīs par mūsdienu kultūru un dažādiem spēkiem, kas atbalsta relatīvismu u.tjpr. (i.e. viņaprāt, ir principā antikantiski) un nepieciešamo pret to cīņu.
d) dažādu iemeslu dēļ to nerakstīs.

Iedvesmai var ieskatīties noslēdzošajā rindkopā no I. kanta 'Prolegomenu' un 'Praktiskās prāta kritikas' 2006.g. pārizdevuma.

"Tomēr Kantam arī mūsdienās netrūkst pretinieku. Tiek norādīts uz neatrisinātām vai grūti risināmām problēmām. Bieži vien, tāpat kā Kanta dzīves laikā, pārmetumi saistīti ar neizpratni vai filosofa darbu paviršu lasījumu. Taču visgraujošākais pret Katna ētiku vērstais argument (tas gan nav teorētisks arguments, bet drīzāk ir situācijas konstatācija) ir ārkārtīgi vienkāršs un neprasa - arī nepieļauj - teorētisku atspēkojumu: mēs nepazīstam kategorisko imperatīvu, mēs nedzirdam tikumiskā likuma balsi, tas mūs neuzrunā, mēs nezinām, kas ir pienākums, mēs neko nezinām un negribam zināt par tādiem jēdzieniem kā Dievs, dvēsele, mūžība. Jāatzīst, ka daudziem mūsdienu cilvēkiem šī situācija ir neapšaubāma, tālāk nereflektējama realitāte. Par Dieva aizstājēju ir pasludināta Bauda, pienākuma vietā tiek piedāvāta principiāla bezatbildība, un brīvības ideju nomainījusi subjektīvas patvaļas apoloģētika. Tomēr diezin vai šī situācija iezīmē Kanta ētikas krahu, drīzāk tā ir mūsdienu Rietumu civilizācijas paguruma un slimības apliecinājums. Atgriešanās pie Kanta tikumības principiem varētu vēstīt par sabiedrības atveseļošanos, kā arī apliecināt Rietumu kultūras tūkstošgadīgās tradīcijas." (327.lpp.)