Kādu mēnesi neko nerakstu, bet vispār ir daudz ko teikt, daudz pārdomu, kas pie rezultāta diemžēl neved.
Pa šo pusotru mēnesi esmu ļoti nogurusi, tik daudz kas notiek, bet nezinu, vai visas ir labas lietas.

Ļoti nevēlos ziemu, negribu ne rudens noslēgumu, ne pašu ziemu ar sniegu. Es gribu atkal vasaru un laiku, kad var doties ārā.

Vienīgais, kas ziemā glābj, ir mūzika. Šī gan būs ziemas mūzika. Tagad jādodas lasīt - ir milzums daudz grāmatu, bet pirmais, kas jāizdara, jāiemāca sevi atkal lasīt un nenovērsties pie degradējošā interneta.

Neliela atkāpe par internetu. Skolas laikā, kad man nebija datora, man likās, kad man būs dators (!!), tad es tik daudz ko iemācīšos, tik daudz ko uzzināšu. Bet rezultātā ir tā, ka zinu nevajadzīgas lietas un koncentrēšanās spēja ir notrulināta. Visu vajag skipot uz priekšu, visu vajag ātri un ne vienmēr līdz galam.