Bet vispār doma man patika. Iespēja dzīvot savā izdomātā pasaulē. Šī patikšana man tikpat emocionāli piesaista kā no Eternal sunshine of spotless mind iespēja izdzēst kādas konkrētas atmiņas. Lietas, kas it kā atbrīvo no sava veida ciešanām/skumjām, bet nedara līdz galam laimīgu.

Lai arī neteiktu, ka šausmīgi patika, bet tomēr filma ievilka sevī. Savu vienu no galvenajiem uzdevumiem izpildīja. Aiziet uz k/t un aizmirsties.