Šodien aizminos līdz Vecāķiem. Pirmo reizi šovasar jūrā. Ūdens gan silts, bet tā smaka un tās ūdenszāles nerada lielu vēlmi atrasties cauru dienu ūdenī. Visu laiku gan ar tramīgu skatienu pētīju, kas notiek ar manu velo pie jūras.

Vecāķi tomēr ir tuvāki sirdij. Bērnība tur pavadīta, kā arī nešķiet tik pārpildīta ar cilvēkiem, vasaras kafejnīcām un tādām lietām. Braucu uz nūdistu pludmales pusi un tā vien liekas, ka viss, kas ir uz Saulkrastu pusi, ir nūdistu peldvieta, jo viņu bija tiiik daudz. Vairums gan cilvēki gados, vairums tomēr vīrieši, bet ne tikai, protams. Patīkami, ka pārējie tur ir mazāk, līdz ar to mierīgāk ar velo.

Aiz nūdistu pludmales turpinās ļoti skaists krasts (neņemot vērā zaļo sūdu kaudzi pie paša ūdens). Izskalotie koki, kas balti sažuvuši. Daži cilvēki sacēluši nelielas nojumītes no šiem kokiem. Mežonīga pludmale.