Vakar ar agonisku raustīšanos nobeidzās mans dators. Man prātā ir doma, ka gribētos jaunu, bet tajā pašā laikā negribas vēl vienas saistības ar banku. Bet patiesībā man šīs klapatas pavisam tagad nebija vajadzīgas. Jo ir jāmeklē cits dators, uz kā visu sagatavot instalēšanai - uz darba datora šādas lietas neies cauri. Pirmais jāliek linux, jo Windows'a man nav. Bija gan, bet disks ir kkur nozudis. Es jau varētu arī palikt pie linux, bet - atkal grāmatvedības programma uz tā neies. Nu lūk, un šis viss prasa daudz laika, visa tā vozņa.

Jau kādu laiku pētu vienu datoru. Tā kā šajā nedēļā jāiet tāpat uz banku, būs jāparunā, ko viņi varētu man piedāvāt.

Jāsaka, ka viena pavasarīga diena ir labākās zāles, kādas ir. Pat visas samilzušās nepadarītās lietas neliekas tik lielas un nomācošas. Šodien izbaudīju pilnīgu būšanu vienatnē, ar ēdiena gatavošanu, saules apspīdētu istabu, CNN ziņām pa starpai, jo mans "entertainment center" nestrādā. Ar nelielu pastaigu līdz veikalam, saldējumu, alvejas sulu un citiem maziem sīkumiem. Un pa vidam pastrādāšanu. Kā arī ar jaukiem telefona zvaniem.

Es nezinu, kas ir pie vainas, vai smarža, kas šodien uzradusies. Pilnīgi cita smarža gaisā. Gaiss liekas silts un mīksts. Lēnām pazūd sniegs un parādās zāle, asfalts, zeme. Man liekas, ka smarža ir no zemes. Tieši zemes smarža. Kaut kas silts, harmonisks un "aicinošs".

Un šodien viss, ko lasu, šķiet skaists. Cilvēki mēdz tik skaisti rakstīt. Varbūt visa noskaņa, kas iekšā, piedod skaistumu. Pārējam nav nozīmes.