*** neliels spoilers
Man jau liekas, ka jo mazāk persona saprot filmu/grāmatu/mūziku, jo vairāk tā liekas laba lieta. Šodien biju uz Inception. Domāju, ka mājās gribēšu vēlreiz noskatīties, bet k/t es nevarēju sagaidīt, kad filma beigsies. Man jau liekas, ka scenārija autors pārcentās un pats aizgāja pārāk tālu iekš domas samudžināšanas. Iespējams arī, ka negatīvi ietekmēja sēdēšana 2. rindā (tas tomēr ir pārāk tuvu), varbūt arī blakus sēdošā meitene, kas visu laiku pie katras situācijas iesmējās tā teikt caur degunu (laida ārā gaisu!!).
Shutter Island un Inception beigu ziņā liekas ļoti līdzīgas.


Bet mūzika, protams, protams, protams! Hans Zimmer. Ar to vien man pietiek.

Bet vispār doma man patika. Iespēja dzīvot savā izdomātā pasaulē. Šī patikšana man tikpat emocionāli piesaista kā no Eternal sunshine of spotless mind iespēja izdzēst kādas konkrētas atmiņas. Lietas, kas it kā atbrīvo no sava veida ciešanām/skumjām, bet nedara līdz galam laimīgu.

Lai arī neteiktu, ka šausmīgi patika, bet tomēr filma ievilka sevī. Savu vienu no galvenajiem uzdevumiem izpildīja. Aiziet uz k/t un aizmirsties.