Patiesībā man ar krievu valodu ir visai bēdīgi. Salīdzinot ar vairākumu latviešu, krievu valodu zinu es ļoti labi, bet, lūk, kad man jārunā ar radiem no Krievijas un Baltkrievijas, tad uznāk lūzuma punkts. Mentalitāte jau mani šķir, bet valodas nezināšana padara šo plaisu vēl lielāku.

Sagaidīju beidzot savus interesantos stāstus par Baltkrieviju, bet vienīgais, ko es varēju darīt bija smaidīt un dumji māt ar galvu. Vārdsakot izskatījos pēc pamuļķītes. Gribētos vēl dažādas nianses pajautāt, bet mēle kā nocirsta. Un pāris samocītie teikumi radīja neveiklas situācijas.

Kā arī secināju, ka es gandrīz neko nezinu vairs par Krieviju, Baltkrieviju utml, par tās politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem.