Tā ir, kad izvēlas lētāko variantu. Atvilkās mūsu logu apdares MEISTARS. Ja pirmajā dienā es biju iecietīga, tad tagad vairs gan nē. Tas, protams, subjektīvi, bet kur var tā smirdēt cilvēks. Vispār nav saprotams, ko viņš tur purpina sava izpuvušajā mutē.

Idiots. Pagājušo nedēļu teica, ka var visu krāsot, viss esot kārtībā. Tagad pēc krāsas uzlikšanas skatos, nekas nav nopulēts! Nikni viņam prasu, vai tur bijis nopulēts. Viņš:"ā nu jā, es tur visur nepulēju, bija mitrs vēl." Nu, blee, tad varēja pateikt, lai nekrāso. Tagad maita pulē. Tikpat labi es varētu nopulēt. Kaut ko nedaudz pabraukā. Un vēl saka, ka vajadzēšot ATKAL likt špakteli. Tas nozīme, ka atkal kārtīgi neizžūs, atkal viņš kaut ko tur liegi pabraukās ar savu "maigo" rociņu. Un atkal viņam vajadzēs vēl vienu dienu smirdināt dzīvokli. Un atkla vajadzēs tērēt naudu.Tas, protams, nekas, ka bija uzlikta krāsa, kura bija speciāli dārga nopirkta. Tas nekas, ka var pāris latus iebāzt dziļi, dziļi pakaļā.

Bet, protams, kas tad dzīvē ir nauda un cilvēka veselība, ka tiek bojāta, pelnot to. Tas, protams, par māti.

cūka, daunis, debila, resna, pretīga, nepatīkama. Ha! Un es vēl skaitos sliktā. Paldies par mīļiem vārdiem.

Šīs brīvdienas man bija tādas kārtējās neko nedarīšanas brīvdienas, toties apskatījos pāris filmas, gan labas, gan sliktas, kā arī pāris tik izpikšķināju un kļuva neinteresanti. Man principā ir jāatradinās no vēlmes izpikšķināt filmas līdz pēdējam skatam.

Šodien vēlējos mātei uzlikt kādu no viņai tik ļoti mīļajām šausmu filmām, uzliku Silent Hill, jo man ir teikts, ka nu BAIGI labā ( briesmu ziņā). Nu nezinu, nezinu.. Es pat šo filmu noskatījos, beigās garlaicīgi palika. Tas man tāds sasniegums, ņemot vērā, ka nespēju skatīties pat X- files agrā bērnībā ( labi, ja vienu sēriju esmu redzējusi), kā arī kauns atzīst, bet savas fobijas dēļ arī bērnu filmu Bafija pret vampīriem neesmu skatījusies. Kaut gan man vēl nav pienācis gulētiešanas laiks, tad jau redzēs, kā šīsdienas filmu pārdzīvošu.

Vēl joprojām savas lielākās šausmas asociēju ar "nedaskatīto "Apli, kad man pirmo reizi filmas iespaidā ir rāvis uz augšu.

Lai arī kā man patīk mistisko šausmu filmu noskaņa, krāsas un krāsiņas, tomēr neesmu šī žanra cienītāja.

Tad vēl esmu atklājusi, ka ar gadiem man aizvien mazāk patīk domāt. Ja es agrāk spēju 3h garo Dogvillu noskatīties cik tur to reižu, kā arī citas tikpat "spraigas" filmas, un jūsmot vairāku gadu garumā līdz pat šodienai, tad tagad man vairāk velk uz stulbām amerikāņu komēdijām un komiksu rimeikiem. Es vēl joprojām neesmu noskatījusies līdz galam Manderlay. Kauns Ivonnai.

Nē, bet Arsenāla laikā es apsolu sev mainīties.

Pārlasīju pāris savus senos/nesenos ierakstus, īpaši tajās dienās, kad esmu spamojusi ka nu! Uznāca smiekli pašai par sevi, zinot, ka daudz ko izsaku ar ironiju. Kā arī secināju, ka nu pārāk daudz es pieminēju valmieru, valmieriešus utt. Visai interesanti arī to bija lasīt, jo pa šiem 2 mēnešiem man tas viss ir aizmirsies. Jā, laiks spēj daudz ko labu padarīt, kā arī palīdz vēl vairāk atrofēt smadzeni!:)