Šķiet, man nepaiet ne dienas, kad es neatcerētos filmu Eternal Sunshine of the Spotless Mind. Jau kuro reizi es labprāt izmantotu iespēju izdzēst visas atmiņas par kādu konkrētu cilvēku.
Izslēgts telefons, neiešana skaipā var šķist bērnišķīgi, taču īslaicīgi palīdz, toties tās sasodītās atmiņas dabūt ārā nevar.

Saka man, ka uzstādu cilvēkiem neiedomājamas prasības. Kāpēc gan es tās visas varu izpildīt, bet citi nē? Godīgi sakot, es jūtos kā muļķe, kas uzbāžas ar savu draudzību. Tai pašā laikā kā spitālīgā, no kuras visi bēg prom.