Pašlaik neesmu gatava darba meklējumiem, šķiet, visur apraudāšos, tiklīdz kāds pieminēs vārdu "Somija" vai "Tampere". Nekad nebiju domājusi, ka būšu tik vāja un sentimentāla. Nekad nebiju domājusi, ka tā pieķeršos cilvēkiem.

Visi tiecās satikties ar ģimeni. Es no tā bēgu. Es gribu prom. Man jau pietika ar vakardienu, vairs nevajag.

Pagaidām liekas, ka šie pēdējie 5 mēneši devuši tikai sirdssāpes. Tas ir kā no sūdiem paceļ saulītē un pēc tam atmet atpakaļ tajos pašos sūdos.Tagad man vismaz ir uz ko tiekties.