Patiesībā es vienmēr esmu bijusi slinka uz grāmatu lasīšanu. Arī bernībā. "Staburaga bērnus" man vecmāmiņa lasīja priekšā, jo pašai bija ārprātīgi garlaicīgi ko tādu lasīt. Tad es atceros, kā es nopriecājos, ka pa TV rādīja filmu "Punktiņa un Antons", līdz ar to man likās, ka grāmatu nav vajadzīgs lasīt, ja jau tak filmu būšu redzējusi.

Tagad man žēl, ka neesmu lasīju daudz populārās bērnu grāmatas, kuras it kā katrs bērns ir kaut vienu reizi mūžā lasījis.