Man tāpat kā skolotājiem un pasniedzējiem patīk izdarīt nelielas atkāpes, bet uzskatu, ka vislabāk ir, ja ar atkāpi jau tiek sākts, jo - "katra rindkopa jāsāk ar atkāpi jaunā rindā. arī pirmā," (c) latviešu valodas skolotājas. Vēlos atvainoties visiem lasītājiem, ka esam piedzīvojuši lielāko radošo kritumu atjaunoto texxxtu vēsturē, kas daļēji saistīts ar mūsu bosenes EK problēmām personīgajā dzīvē. Taču šodien dzima ideja, kuras īstenošanās gadījumā mūs sagaida lielāka izaugsme nekā tautsaimniecībai Ulmaņlaikos.
Pēdējoreiz šeit viesojos karstā vasarā pēc DJB kāzām, kad ar SM savas visai pamatīgās paģiras mērķtiecīgi uzveicām ar pēcsvētku sarkanvīnu un domājām par politiku. Tagad ir atnācis viegls zelta rudentiņš, kas rīt mums sola penelopi krusu, es malkoju eko ābolu vīnu un esmu ietinusi kājas vintāžas pledā. Tieši tāpēc gribu Jums piedāvāt ieskatu, domājams, ilglaicīgākajā raidījumā LTV vēsturē, ko sauc par "Panorāmu". Uzskatu, ka vispār tas ir tik nenovērtēts retro, ka varētu būt katra hipstera obligāta ikvakara pasaka pirms došanās uz Pērli. Domāju, ka to pierāda arī fakts, ka šim raidījumam viena no Latvijas slavenākajām grupām ir veltījusi vienu no savām labākajām dziesmām: http://www.youtube.com/watch?v=oZwva97F 6HQ
"Rāma, rāma, panorāma, to skatās katrs kungs un katra dāma," tā kādreiz arī bija, kad ēteru nebija piesārņojuši visi tie Top 10, Bez Tabu, Nekā personīga un vēl lērums visādu jauniešu. Manā bērnībā ziņas lasīja patīkamās dāmas Arta Andersone un Ināra Makārova, ik pa brīdim kadrā parādījās atraktīvais Jānis Dimants ar lauku ziņām un amizantais Andrejs Volmārs ar kultūras ziņām. Te atkal jāizdara neliela atkāpe, palaidnīgi nesākot to jaunā rindā, paziņojot, ka šovasar ar EK un vienu mūzikas žurnālistu satikām Andreju Volmāru Pļavnieku šašliku bārā. Andrejs tikko bija notiesājis soļanku ar 50 gramiem šņabja, jo atzina, ka ciešot no hroniskām paģirām, kā jau vairums, kam ir sēdošs darbs, un gādīgi ieteica arī mums šādā veidā uzlabot veselību. Mēs gan kā jau jaunieši pludmales šortos un puķainos kreklos paņēmām pa aliņam un, jautri smejot, ar saviem i-phone safočējām Andreja atstātos traukus. Tomēr sajutām, kā caur mums iztek šis aizgājušais laiks un smeldze par pagātni, kad Panorāma bija tas, ko skatās katrs kungs un katra dāma.
Liela daļa manu aptaujāto uzskata, ka Panorāmas informācijas pasniegšanas veids ir korekts, taču pārāk sauss. Patiesībā taču liekas, ka tāds vienkārši ir nacionālo ziņu modelis, vismaz man liekas, ka BBC un citos tajos top 10 pasaules ziņu kanālos arī nav nekāds atraktīvs Māris Grigalis pie ruļļiem. Labi, nestiepšu vairs gumiju, kā saka, un pievērsīšos tam, ko man pastāstīja vadītājs Arnis Krauze. Pēc tradicionālās dziesmiņas Arnis ar miglainiem dzērāju teļļukiem fonā piesaka šīs dienas totālākos jaunumus (žēl, ka neaprakstu to laimīgo dienu, kad jaunumos bija ķirbja smaguma rekords un Ventspils jaunā valūta), kas, protams, saistīti ar koalīciju, kā arī Igaunijas prezidentu Ģirtu Valdi Ilvesu un šoferīšu biedu - jaunajiem fotoradariem.
Tad nu Madara Līcīte dodas iztaujāt deputātus par šodien beidzot izveidoto koalīciju. Sprūdžu viņa likusi montētājam pārtraukt pusvārdā, rudā lapsa Solvita paziņo kaut ko aptuveni tikpat nenozīmīgu tikai divreiz garāku, līdz visus punktus uz "i" saliek šovmenis Kārlis Seržants, sakot: "Mēs atbalstīsim lietas, kas nāks valstij par labu." Nepārprotiet, Kārlis ir palicis opozīcijā, jo pārstāv ZZS, tāpat kā tur palicis tas slāvu Ingmārs Līdaka Klementjevs no SC. Ievēroju, ka Madarai ir ļoti universāls mikrofons, kuru, paliecot 45 grādu leņķī pa labi, iespējams lietot kā LTV1 franšīzes LTV7 mikrofonu. Apakšā kadram līdzīgi kā intensīvais čatiņš paralēli O-kartes akadēmijai skrien ziņas par dienas aktuālajiem notikumiem, kur, kā esmu novērojusi, pilnīgi vienmēr var atrast kaut ko vismaz nedaudz ņirdzīgu (šoreiz - "Lielbritānijā sodīts džerājšoferis no Latvijas" un "Par mēģinājumu nozagt trolejbusa vadus aiztur trīs vīriešus").
Vēlāk skatītājam īsumā parāda baumas kādi personāži varētu ieņemt ministru un citus svarīgākos amatus, kaut kas nokliedzas, ka Zatlers ir vājākais posms, un vadības grožus savās rokās pārņem diktore Aija Kinca, kas brauc Siguldas vagoniņā, lai paraudzītos, kā tas ir - nolēkt ar gumiju. Lai gan Aija papriecājas par koku galotnēs iekarināto atraktīvo lāci, kas tur pārcietis jau divas ziemas, un iepazīstina tos skatītājus, kam pašiem izbraukāt uz Siguldu nav sanācis, ar tur atrodamajām zelta lapām, izrādās, ka arī viņu patiesībā interesē politika. Siguldā līderi bijuši "Vienotība", uzreiz pēc tam "ZRP", tā kā tur dzīvo īsteni latviešu zemnieki, kā piemēram, pieticīgais Alfons Šlišāns, kas nosaka vien: "Kas ir - ir, pietiek ar to pašu." Tāda, lūk, oligarhi Jums mantra jāieraksta plānotājā uz katru nākamo dienu! Vagoniņa vadītāja atklāj, ka Dombrovskim vienkārši tic, spieķu pārdevēja saka, ka Zatlers ir svārstīgs, vienvārdsakot - kaut kas līdzīgs Dimanta braucienam uz laukiem, tikai bez traktoriem un labības.
Nākamais sižets ir Miroslava Koda saruna ar Igaunijas prezidentu Ģirtu Valdi Ilvesu, kas tieši iepriekšējā dienā atšķirībā no Valda Zatlera pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu. Skaidrs, ka viņiem ar Valēriju Karginu ir viens un tas pats stilists, tikai Ģ. V. Ilvesa tauriņš ir pilnīgi šķībs - saprotams, jo pie latviešiem skrējis uzreiz pēc savas pēcvēlēšanu ballītes un visticamāk nav vispār paspējis pārģērbties. Jāatzīst, ka Miroslavs paliek arvien smukāks, un spēj arī noskaidrot, ka Igaunijai dekoratīva sadarbība liekas bezjēdzīga, un viņi vēlas, lai Latvija skatās Eiropas virzienā (to sakot, Ģ.V. Ilvesam no kabatas izbirst vairākas eirocentu monētas, un viņš gardi nosmej tauriņā: "Oi, izkrita mūsu nauda"). Beigās Ģ. V. Ilvess drūmi atzīst, ka prezidenti nevar tā vienkārši aizbraukt uz Rūjienu apēst kādu saldējumu, tāpēc Miroslavs viņam apsola atdot vienu no savējiem pēc intervijas.
Vēl uzzinām, ka Ukrainas oranžās revolūcijas līdere Jūlija Timošenko ir notiesāta uz 7 gadiem cietumā, Grieķijā atkal kaut kādi prettaupīšanas nemieri, noskaidrojies, ka lietuvieši ir lielākie Baltijas pesimisti (skaidrs, jo viņiem arī lielākais reālās algas samazinājums), bet igauņiem ir lielākais kredītu slogs. Pēc tam tiek parādīta kāda amizantā ziņa par sievieti, kas dzemdējusi mazuli tieši pēc maratona, un šis bijis jau viņas otrais maratons, gaidot bebiku. Beigās arī uzzinām par tiem fotoradariem, un, lai gan mana lielākā bēda ir par to, vai huligāni tādus neizspārdīs viens un divi kā tādas bērnu šūpolītes, citi vairāk bēdājas par to, ka tas ir tikai naudas kāšanas mehānisms. Par to sašutis izsakās džeks, kas atgādina kaut ko starp Kasparu Zaviļeiski un Sandi Prūsi, un daži uz ielas noķerti šoferīši. Viss, ar to arī kārtējais retro vakars ir noslēdzies un tad, ja ir laiks, noteikti iesaku noskatīties arī raidījuma pielikumus "sporta ziņas" un "laika ziņas". Sporta ziņās vienmēr beigās ir ļoti asprātīgs dienas moments, bet diemžēl to piesaka Uģis Joksts, nevis visu sporta ziņu lasītāju etalons - Māris Rīmenis.
Es Jums saku uzredzēšanos, un tiekamies nākamvakar. Manu kleitu sponsorēja veikals BaltMan, ābolu vīnu uzdāvināja Sarmīte Kolāte, bet vintāžas pleds patiesībā nemaz neeksistēja.
Pēdējoreiz šeit viesojos karstā vasarā pēc DJB kāzām, kad ar SM savas visai pamatīgās paģiras mērķtiecīgi uzveicām ar pēcsvētku sarkanvīnu un domājām par politiku. Tagad ir atnācis viegls zelta rudentiņš, kas rīt mums sola penelopi krusu, es malkoju eko ābolu vīnu un esmu ietinusi kājas vintāžas pledā. Tieši tāpēc gribu Jums piedāvāt ieskatu, domājams, ilglaicīgākajā raidījumā LTV vēsturē, ko sauc par "Panorāmu". Uzskatu, ka vispār tas ir tik nenovērtēts retro, ka varētu būt katra hipstera obligāta ikvakara pasaka pirms došanās uz Pērli. Domāju, ka to pierāda arī fakts, ka šim raidījumam viena no Latvijas slavenākajām grupām ir veltījusi vienu no savām labākajām dziesmām: http://www.youtube.com/watch?v=oZwva97F
"Rāma, rāma, panorāma, to skatās katrs kungs un katra dāma," tā kādreiz arī bija, kad ēteru nebija piesārņojuši visi tie Top 10, Bez Tabu, Nekā personīga un vēl lērums visādu jauniešu. Manā bērnībā ziņas lasīja patīkamās dāmas Arta Andersone un Ināra Makārova, ik pa brīdim kadrā parādījās atraktīvais Jānis Dimants ar lauku ziņām un amizantais Andrejs Volmārs ar kultūras ziņām. Te atkal jāizdara neliela atkāpe, palaidnīgi nesākot to jaunā rindā, paziņojot, ka šovasar ar EK un vienu mūzikas žurnālistu satikām Andreju Volmāru Pļavnieku šašliku bārā. Andrejs tikko bija notiesājis soļanku ar 50 gramiem šņabja, jo atzina, ka ciešot no hroniskām paģirām, kā jau vairums, kam ir sēdošs darbs, un gādīgi ieteica arī mums šādā veidā uzlabot veselību. Mēs gan kā jau jaunieši pludmales šortos un puķainos kreklos paņēmām pa aliņam un, jautri smejot, ar saviem i-phone safočējām Andreja atstātos traukus. Tomēr sajutām, kā caur mums iztek šis aizgājušais laiks un smeldze par pagātni, kad Panorāma bija tas, ko skatās katrs kungs un katra dāma.
Liela daļa manu aptaujāto uzskata, ka Panorāmas informācijas pasniegšanas veids ir korekts, taču pārāk sauss. Patiesībā taču liekas, ka tāds vienkārši ir nacionālo ziņu modelis, vismaz man liekas, ka BBC un citos tajos top 10 pasaules ziņu kanālos arī nav nekāds atraktīvs Māris Grigalis pie ruļļiem. Labi, nestiepšu vairs gumiju, kā saka, un pievērsīšos tam, ko man pastāstīja vadītājs Arnis Krauze. Pēc tradicionālās dziesmiņas Arnis ar miglainiem dzērāju teļļukiem fonā piesaka šīs dienas totālākos jaunumus (žēl, ka neaprakstu to laimīgo dienu, kad jaunumos bija ķirbja smaguma rekords un Ventspils jaunā valūta), kas, protams, saistīti ar koalīciju, kā arī Igaunijas prezidentu Ģirtu Valdi Ilvesu un šoferīšu biedu - jaunajiem fotoradariem.
Tad nu Madara Līcīte dodas iztaujāt deputātus par šodien beidzot izveidoto koalīciju. Sprūdžu viņa likusi montētājam pārtraukt pusvārdā, rudā lapsa Solvita paziņo kaut ko aptuveni tikpat nenozīmīgu tikai divreiz garāku, līdz visus punktus uz "i" saliek šovmenis Kārlis Seržants, sakot: "Mēs atbalstīsim lietas, kas nāks valstij par labu." Nepārprotiet, Kārlis ir palicis opozīcijā, jo pārstāv ZZS, tāpat kā tur palicis tas slāvu Ingmārs Līdaka Klementjevs no SC. Ievēroju, ka Madarai ir ļoti universāls mikrofons, kuru, paliecot 45 grādu leņķī pa labi, iespējams lietot kā LTV1 franšīzes LTV7 mikrofonu. Apakšā kadram līdzīgi kā intensīvais čatiņš paralēli O-kartes akadēmijai skrien ziņas par dienas aktuālajiem notikumiem, kur, kā esmu novērojusi, pilnīgi vienmēr var atrast kaut ko vismaz nedaudz ņirdzīgu (šoreiz - "Lielbritānijā sodīts džerājšoferis no Latvijas" un "Par mēģinājumu nozagt trolejbusa vadus aiztur trīs vīriešus").
Vēlāk skatītājam īsumā parāda baumas kādi personāži varētu ieņemt ministru un citus svarīgākos amatus, kaut kas nokliedzas, ka Zatlers ir vājākais posms, un vadības grožus savās rokās pārņem diktore Aija Kinca, kas brauc Siguldas vagoniņā, lai paraudzītos, kā tas ir - nolēkt ar gumiju. Lai gan Aija papriecājas par koku galotnēs iekarināto atraktīvo lāci, kas tur pārcietis jau divas ziemas, un iepazīstina tos skatītājus, kam pašiem izbraukāt uz Siguldu nav sanācis, ar tur atrodamajām zelta lapām, izrādās, ka arī viņu patiesībā interesē politika. Siguldā līderi bijuši "Vienotība", uzreiz pēc tam "ZRP", tā kā tur dzīvo īsteni latviešu zemnieki, kā piemēram, pieticīgais Alfons Šlišāns, kas nosaka vien: "Kas ir - ir, pietiek ar to pašu." Tāda, lūk, oligarhi Jums mantra jāieraksta plānotājā uz katru nākamo dienu! Vagoniņa vadītāja atklāj, ka Dombrovskim vienkārši tic, spieķu pārdevēja saka, ka Zatlers ir svārstīgs, vienvārdsakot - kaut kas līdzīgs Dimanta braucienam uz laukiem, tikai bez traktoriem un labības.
Nākamais sižets ir Miroslava Koda saruna ar Igaunijas prezidentu Ģirtu Valdi Ilvesu, kas tieši iepriekšējā dienā atšķirībā no Valda Zatlera pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu. Skaidrs, ka viņiem ar Valēriju Karginu ir viens un tas pats stilists, tikai Ģ. V. Ilvesa tauriņš ir pilnīgi šķībs - saprotams, jo pie latviešiem skrējis uzreiz pēc savas pēcvēlēšanu ballītes un visticamāk nav vispār paspējis pārģērbties. Jāatzīst, ka Miroslavs paliek arvien smukāks, un spēj arī noskaidrot, ka Igaunijai dekoratīva sadarbība liekas bezjēdzīga, un viņi vēlas, lai Latvija skatās Eiropas virzienā (to sakot, Ģ.V. Ilvesam no kabatas izbirst vairākas eirocentu monētas, un viņš gardi nosmej tauriņā: "Oi, izkrita mūsu nauda"). Beigās Ģ. V. Ilvess drūmi atzīst, ka prezidenti nevar tā vienkārši aizbraukt uz Rūjienu apēst kādu saldējumu, tāpēc Miroslavs viņam apsola atdot vienu no savējiem pēc intervijas.
Vēl uzzinām, ka Ukrainas oranžās revolūcijas līdere Jūlija Timošenko ir notiesāta uz 7 gadiem cietumā, Grieķijā atkal kaut kādi prettaupīšanas nemieri, noskaidrojies, ka lietuvieši ir lielākie Baltijas pesimisti (skaidrs, jo viņiem arī lielākais reālās algas samazinājums), bet igauņiem ir lielākais kredītu slogs. Pēc tam tiek parādīta kāda amizantā ziņa par sievieti, kas dzemdējusi mazuli tieši pēc maratona, un šis bijis jau viņas otrais maratons, gaidot bebiku. Beigās arī uzzinām par tiem fotoradariem, un, lai gan mana lielākā bēda ir par to, vai huligāni tādus neizspārdīs viens un divi kā tādas bērnu šūpolītes, citi vairāk bēdājas par to, ka tas ir tikai naudas kāšanas mehānisms. Par to sašutis izsakās džeks, kas atgādina kaut ko starp Kasparu Zaviļeiski un Sandi Prūsi, un daži uz ielas noķerti šoferīši. Viss, ar to arī kārtējais retro vakars ir noslēdzies un tad, ja ir laiks, noteikti iesaku noskatīties arī raidījuma pielikumus "sporta ziņas" un "laika ziņas". Sporta ziņās vienmēr beigās ir ļoti asprātīgs dienas moments, bet diemžēl to piesaka Uģis Joksts, nevis visu sporta ziņu lasītāju etalons - Māris Rīmenis.
Es Jums saku uzredzēšanos, un tiekamies nākamvakar. Manu kleitu sponsorēja veikals BaltMan, ābolu vīnu uzdāvināja Sarmīte Kolāte, bet vintāžas pleds patiesībā nemaz neeksistēja.
Mūzika fonā: Labvēlīgais tips - Panorāma
11 komentāri | Komentēt